Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes konkursos par sniega izvākšanu uzvarējušie uzņēmumi nonākuši situācijā, kad tikai par starpniecību šajā biznesā gūst iespaidīgu peļņu – līdz pat divarpus latiem par katru kubikmetru sniega, ko no galvaspilsētas izved to apakšuzņēmēji – zemnieki.

Pēc tam, kad kāds Pietiek lasītājs iesūtīja ierosinājumu „papētīt, kā par sniega izvešanu sākotnējais, decembrī medijos nosauktais Rīgas domes ceņņiks 7 Ls/kub.m (šlesakovu draugiem?) piedāvājumā zemniekiem nokritis līdz 4 Ls” un retoriski apjautājās, „vai starpība 3 Ls bija otkats”, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Uģis Vidauskis informēja, ka „atkarībā no līguma ar katru konkrēto ielu uzturēšanas uzņēmumu izcenojums 2011. gadā par vienu izvestu sniega kubikmetru ir robežās no 5,25 latiem līdz 6,26 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa”.

Šajos līgumos noteiktās summas ietver visas izmaksas, kas saistītas ar sniega izvešanu, bet paši līgumi noslēgti pēc tam, kad 2009. gadā tika organizēts atklāts konkurss par ielu un tiltu uzturēšanu galvaspilsētā turpmākajiem pieciem gadiem. Saskaņā ar konkursa rezultātiem ielu un tiltu uzturēšanu Rīgā nodrošina četri konkursa uzvarētāji - AS Ceļu pārvalde Latgales priekšpilsētas, SIA Roadeks Kurzemes priekšpilsētas, PS CP Serviss Centra, Ziemeļu, Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ielās un SIA Rīgas tilti – uz tiltiem.

Taču līdz ar sniega stihijas uzbrukumu vismaz divi no konkursu uzvarētājiem slēguši līgumus par sniega izvešanu ar apakšuzņēmējiem – zemniekiem, un izrādās, ka tiem maksātās summas jau bijušas ļoti ievērojami zemākas.

Paši „piecgadu līgumu” īpašnieki ar Rīgas pašvaldību gan par summām ir ļoti nerunīgi, un Rīgas tiltu ģenerāldirektors Albīns Jasaitis (attēlā) izsakās, ka viņam „vispār nav saprotams, zemnieki ir apmierināti, bet ir kaut kādi sazvērnieki, kas mēģina kaut ko uzkurināt, tās ir kaut kādas speciāli sakurinātas kaislības”. Jautājums par konkrētām summām, kas tiek maksātas zemniekiem, esot konfidenciāls, turklāt esot jāņem vērā arī specifiski tehniski jautājumi.

„Jāņem ir vērā attālums, līdz kuram sniegs jāved. Viņiem bija Vairoga ielas pārvads un Zemitānu tilts, līdz ar to attālumi līdz izgāztuvei bija nelieli, bet, ja ved no Bolderājas tilta, tas ir daudz tālāk. Tāpat atšķiras objekts no objekta. Viņi bija ar lielajām mašīnām un tādēļ varēja strādāt tikai uz platām ielām, jo viņi aizņēma 2 joslas, līdz ar to vajadzēja, lai ir vēl trešā, pa kuru braukt. Tur arī bija lieli apjomi, ko vienā reizē iekraut. Bet, ja ir mazāki apjomi, tāpat jau ir jāved, un tas sanāk dārgāk. Tādēļ arī tā cena ir tāda,” piebilst Jasaitis.

To, ka pašizmaksa sniega izvešanai no mazajām ieliņām varētu būt nedaudz lielāka nekā lielo ielu iztīrīšanai, ar ko nodarbojušies zemnieki, atzīst arī Zemnieku Saeimas vadītājs Juris Lazdiņš, kurš slēdzis līgumus ar Ceļu pārvaldi un Rīgas tiltiem: „Iespējams, ka sniega izvešana no mazajām ieliņām un pagalmiem ir dārgāka, tādēļ arī vidējā cena par kubikmetru sanāk lielāka, jo zemnieki jau veda tikai no lielajām ielām. Turklāt varbūt tajā cenā ir iekšā vēl kādi pakalpojumi, jo aiz mūsu mašīnām brauca Rīgas tiltu slotas utt.”

Tomēr cenu atšķirības starp tām summām, ko par kubikmetra izvešanu Rīgas dome maksā uzņēmumiem, kas uzvarējušas piecgadu konkursos, un tām, ar kurām ir apmierināti zemnieki, izrādās krietni iespaidīgākas, nekā tas ziņots iepriekš un nekā ir gatavi atzīt domes pārstāvji un „piecgadu līgumu” ieguvēji. Kamēr dome, kā minēts, maksā līdz pat 6,26 latiem + PVN par kubikmetru, zemniekiem domes līgumus ieguvušie uzņēmumi maksā tikai 3,8 latus + PVN par kubikmetru, kas nozīmē, ka par „starpniecību” tiek pelnīti pat divarpus lati par katru kubikmetru.

Tiesa, Rīgas tiltu pārstāvis mēģina apgāzt domes sniegto oficiālo informāciju. „Jums ir galīgi aplami cipari. Man nekad Rīgas dome nav maksājusi 7 latus. Es jums ciparus nesaukšu, jo tas ir komercnoslēpums, bet tie cipari, ar kuriem jūs mēģināt uzstāties, ir kaut kur uz ielas sagrābstīti. Bez tam Rīgas dome ir aizmirsusi, ka šogad mums maksā par 7% mazāk, nekā līgumā noteiktā summa, sakarā ar deflāciju,” apgalvo Jasaitis.

Savukārt Rīgas domes pārstāvis iespaidīgo cenu starpību vairs nevēlas komentēt, bet Lazdiņš saka: „Mēs izrēķinājām, ka mēs varam izvest sniegu par 3,8 latiem + PVN, tādu cenu prasījām, un tik arī Rīgas tilti un Ceļu pārvalde mums maksāja. Mēs esam apmierināti. Kādēļ kas kuram maksā un cik, es nezinu un citu naudu neskaitu. Mums ar šo pietika. Mēs ar šo cenu esam apmierināti, cik prasījām, tik arī maksāja, neko nekaulējās.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...