„Rimi” atsakās no „Dogo” suņu barības, „Maxima” no peļņas atteikties nevēlas
PIETIEK17.05.2016.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz situāciju ap uzņēmuma Tukuma straume ražoto suņu barību Dogo, kas tiek saistīta ar nāvējošo suņu slimību, lielveikalu tīkls Rimi nolēmis izņemt šo suņu barību no sortimenta. Savukārt otrs lielākais lielveikalu tīkls Maxima no peļņas, ko dod šīs barības pārdošana, atteikties nevēlas.
„Rimi sortiments tiek veidots atbilstoši pieprasījumam - tirgojam preces, kuras pircēji regulāri pērk, savukārt tās, par kurām klientu interese zudusi, no tirdzniecības izņemam. Pārskatot sortimentu un izvērtējot pārdošanas rādītājus, secinājām, ka pieprasījums pēc Dogo sausās suņu barības produkcijas ir ievērojami samazinājies, un šī iemesla dēļ to izlēmām no sortimenta izņemt,” tā SIA Rimi Latvija lēmumu skaidro uzņēmuma pārstāve Inga Bite.
Savukārt Maxima veikalu tīkla komunikācijas vadītājs Jānis Beseris Pietiek plašā skaidrojumā mēģina diplomātiski aprakstīt to, ka SIA Maxima Latvija vismaz pamazām nav gatava atteikties no peļņas, ko tai nodrošina Dogo barības tirdzniecība, lai gan esot „saprotams, ka izskanējusī informācija par bīstamās suņu slimības uzliesmojumu ir raisījusi bažas un neizpratni” un ka „izskanējušās ziņas par dzīvnieku saslimšanām ir satraucošas”.
Saskaņā ar Maxima pārstāvja skaidrojumu uzņēmums esot „neviennozīmīgā situācijā”, tāpēc tas turpinot „aktīvi sekot līdzi notikumu attīstībai, lai varētu operatīvi reaģēt gadījumā, ja tiks atklāti kādi jauni fakti”. Kā tieši notiek šī „aktīvā sekošana” un kam tieši jānotiek, lai Maxima „reaģētu”, uzņēmuma pārstāvis Pietiek neatklāj.
Tā vietā tiek skaidrots, ka Dogo barību Maxima turpināšot tirgot tāpēc, ka gan no Pārtikas un veterinārā dienesta, gan no Tukuma straumes esot saņemts apliecinājums, ka „uzņēmuma Tukuma straume ražotā produkcija atbilst visiem noteiktajiem kvalitātes standartiem”. Līdz ar to, kā skaidro Maxima, „pašlaik esam neviennozīmīgā situācijā, jo kā uzņēmumam mums nav oficiāla pamatojuma, lai esošo sadarbību ar ražotāju pārtrauktu – mums joprojām ir saistības pret minēto Latvijas ražotāju”.
Ne AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks, ne arī viņu apkalpojošās sabiedrisko attiecību aģentūras - MM&A/Hill+Knowlton vecākā projektu vadītāja Ērika Kirsone-Kriviņa kopš vakardienas nav vēlējušies sniegt Pietiek nekādus komentārus saistībā ar Rimi Latvija lēmumu.
Ne Podnieks, ne aģentūras pārstāve arī nav vēlējušies sniegt nekādu informāciju par to, vai vēl kādi Latvijas tirdzniecības tīkli ir informējuši AS Tukuma straume par suņu barības Dogo iepirkšanas pārtraukšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
