Rinkēvičs: lai ko noteiktu likums, ministrijas neizdarīgos ierēdņus atklāt negribu un neatklāšu
PIETIEK30.07.2014.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Neatrodot nekādu likumīgu pamatojumu neatklāt neizdarīgos un nolaidīgos Ārlietu ministrijas Krievijas nodaļas darbiniekus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc vairāku dienu pārdomām paziņojis - viņš vienkārši nevēloties atklāt šos ierēdņus, jo tāda esot pašreizējā starptautiskā situācija.
Pietiek jau ziņojis, ka, gatavojot pēdējos papildinājumus Latvijas "melnajā sarakstā", Rinkēviča vadītās ministrijas Krievijas nodaļas ierēdņi nebija uzskatījuši kaut vai internetā pārbaudīt, kāds īsti ir dziedātājas Valērijas vārds, lai lēmums par viņas iekļaušanu "melnajā sarakstā" būtu precīzs un neizraisītu komiskas situācijas.
Rinkēviča vadītā ministrija savā oficiālajā skaidrojumā šo atgadījumu atzina par normālu situāciju: "Praksē var būt situācijas, kad Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par izmaiņām ārvalstnieka personas datos, kā Valērijas Perfilovas gadījumā."
Rinkēvičs arī nevēlējās atklāt nolaidīgo ierēdņu vārdus, paziņojot, ka "dokuments ir klasificēts kā valsts noslēpums, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem amatpersonu, kas sagatavojušas valsts noslēpuma objektu, vārdi ir attiecīgā dokumentu sastāvs un uz tiem ir attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas uz dokumentu kopumā".
Taču pēc tam Pietiek pieprasīja Rinkēvičam atklāt, kādi vispār cilvēki strādā viņa vadītās ministrijas Krievijas nodaļā, kāda ir to iegūtā izglītība, pieredze un darba pienākumi.
Pēc vairāku dienu pārdomām Rinkēvičs nu nācis klajā ar paziņojumu, no kura izriet - lai gan viņam nav nekāda likumīga pamata neatklāt ziņas par ministrijas ierēdņiem, viņš šādu informāciju negribot atklāt un tāpēc arī neatklāšot.
Lai pasargātu neizdarīgos ministrijas ierēdņus, Rinkēviča pārstāvja paziņojumā ir piesaukta pat... starptautiskā situācija. "Lūdzam ņemt vērā, ka šāda visu attiecīgās nodaļas darbinieku datu publiskošana pašreizējā starptautiskajā kontekstā ir nevēlama," - šāda esot ministrijas oficiālā nostāja.
Neminot nekādus normatīvos aktus, uz kuru pamata šāda informācija varētu tikt slēpta, Rinkēvičs arī paziņojis, ka neizdarīgo "darbinieku datu publiskošana var radīt kaitējumu katras konkrētas amatpersonas (un iespējams arī to ģimenes locekļu) profesionālajām un privātajām interesēm.
Pašlaik Pietiek jau ir nosūtījis pieteikumu administratīvajai tiesai, pieprasot ar tiesas nolēmumu uzlikt par pienākumu Rinkēvičam atklāt pieprasītās ziņas un publiski atvainoties par prettiesisko rīcību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.