Iesaki rakstu: 
Būtu neloģiski pirkt to, kas jau reāli pieder, - tā investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kas pēdējās dienās plašu popularitāti ieguvis ar izteikumiem par valsti šantažējošajiem pensionāriem, pats skaidro savas pēdējo gadu aktivitātes, nekustamos īpašumus saņemot dāvinājumā un dāvinot tālāk. Viņš nevis izvairījies no nodokļu nomaksas, bet gan kārtojis attiecības ar savu kādreizējo biznesa partneri Vili Krištopanu.
Kā izriet no Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas informācijas, Rungainis, kas publiski vainojis Latvijas pensionārus nevēlmē solidarizēties ar sabiedrību un atteikties no izcīnītajiem pensiju palielinājumiem par labu atbalstam jaunajām ģimenēm, pats valsts iespējas veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, iespējams, ir mazinājis, aktīvi līdzdarbojoties „apdāvināšanās shēmās”, kas nekustamo īpašumu darboņiem ļāva apiet likumu ar līkumu un izvairīties no nodokļu un nodevu nomaksas valstij.
Tā nepilnu pusi no 1,4 hektārus liela zemes īpašuma Garkalnes novadā (visticamākais, Baltezerā vai tā tuvumā) Rungainis, kā rāda Zemesgrāmatas dati, 2007. gada septembrī saskaņā ar valstij sniegtajiem datiem nevis nopircis, bet vienkārši saņēmis kā dāvinājumu no bijušā Ministru prezidenta Krištopana dzīvesbiedres Aijas. Turklāt Aija Krištopane baņķierim uzdāvājusi arī divas trešdaļas no cita, 2,2 hektārus plaša zemesgabala tajā pašā Garkalnes novadā - pēc visa spriežot, arī uz šo īpašumu attiecas 2,35 miljonu latu hipotēka.
Pats Rungainis tagad apgalvo, ka „tas viss bija izveidojies vēsturiski. 90. gadu sākumā es kopā ar Vili Krištopanu un viņa kompanjonu darbojos biznesā, un mums tur bija vairāki darījumi. Toreiz viss notika mazliet haotiski. Kaut kas tika reģistrēts uz viņa sievas vārda, un nebija tāda skaidra nodalījuma, kas kuram konkrēti pieder. Tad biznesu pārtraucām un izspriedām, kā to, kas kopīgajā biznesā radīts, sadalīt. Un tad arī tika izvēlēta tāda forma, ka to noformēs kā dāvinājumu, jo būtu neloģiski pirkt to, kas jau reāli pieder...”
Tomēr Rungaiņa skaidrojums acīmredzami neattiecas uz vēl kādu darījumu, kas apliecina, ka apdāvināšanās shēmas viņš izmantojis ne tikai attiecību nokārtošanai ar Krištopanu laulāto pāri vien. Nepilnu septīto daļu no 4,4 hektāriem zemes Babītes pagastā baņķieris 2008. gada februārī kā dāvanu saņēmis no 1939. gadā dzimušā Andreja Valža Siliņa, bet jau tā paša gada jūnijā viņš savu nepilno septītdaļu nevis pārdevis, bet tālāk aizdāvinājis kādam 1961. gadā dzimušam Uldim Liekniņam. Rungainis Pietiek vienīgi piebilda, ka „tajā laikā jau nodokļi nebūtu bijuši jāmaksā, pat ja pārdotu. Jo toreiz jau Latvijas valsts subsidēja nekustamo īpašumu spekulantus, un viņiem nekas nebija jāmaksā”.
Kā jau minēts, pensionāriem Rungainis publikācijā žurnālā Kapitāls pārmet to, ka viņi esot „vienīgā privileģētā mūsu sabiedrības grupa”, kas ar savu nevēlēšanos piekrist pensiju samazinājumam liedzot „iespēju veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, meklējot risinājumu demogrāfijas problēmai”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
