"Ryanair" uzrunājis Satiksmes ministriju, vēloties turpināt privileģēto Šlesera laika līgumu
PIETIEK02.06.2014.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair, kurai jau nākamā gada martā beigsies pirms 10 gadiem satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā noslēgtais līgums, kas garantē neticami zemu maksu par Starptautiskās lidostas Rīga un Latvijas Gaisa satiksmes pakalpojumiem, vērsusies Satiksmes ministrijā, cerot uz labvēlīgās politikas turpināšanos, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) apgalvo, ka “ārpus noteikumiem nevienam īpašas atlaides piemērotas netiks”. Tomēr Ryanair kā spiediena instrumentu sarunās izmanto Latvijai nelabvēlīgo Londonas šķīrējtiesas spriedumu.
Ryanair pagaidām nav darījis neko, lai panāktu Londonas šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu Latvijas tiesā. Līdz ar to šī Latvijas pusei nelabvēlīgā sprieduma izpilde faktiski nav sākta, tādēļ jau sākotnēji tika prognozēts, ka Ryanair šis spriedums pirmkārt vajadzīgs kā arguments gaidāmajās sarunās par nākotnes nosacījumiem pēc īpaši izdevīgā Šlesera laika līguma beigām. Spriedums paredz 802 000 eiro lielu kompensāciju par labu Ryanair, kā arī atbrīvo šo lidsabiedrību no aptuveni 2 miljonu eiro liela parāda lidostai par neapmaksātajiem pakalpojumiem.
2004. gadā noslēgtā līguma termiņš beidzas 2015. gada 31. martā. To Ryanair noslēdza ar lidostu Rīga, un, kā apstiprināja Pietiek citētais Londonas šķīrējtiesas spriedums, līguma noslēgšana un vēlākā grozīšana notikusi ar toreizējā satiksmes ministra Šlesera tiešu iejaukšanos. Satiksmes ministrijā (SM), kas ir lidostas Rīga valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, jau saņemta vēstule no Ryanair, kurā zemo cenu lidsabiedrība pauž cerību, ka arī pēc nākamā gada 31. marta tā varēs turpināt izmantot lidostas pakalpojumus par vienotu maksu – 4,5 eiro par apkalpoto pasažieri, kas ir diskriminējoši zema cena, salīdzinot ar citu lidsabiedrību maksām.
Satiksmes ministrs Anriks Matīss (Vienotība) uz Pietiek jautājumu, vai saņemta šāda Ryanair vēstule, tiešu atbildi nesniedz, bet uzsver, ka ar īru lidsabiedrības pārstāvjiem šajā sakarā nav ticies. Matīss arī sola, ka Šlesera laika atlaižu politika netiks turpināta. “Lidostas tarifus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuru ietvaros tiek visām kompānijām piedāvāta vienota pieeja. Ārpus noteikumiem nevienam īpašas atlaides piemērotas netiks,” apgalvo satiksmes ministrs.
SM amatpersonas Pietiek prognozē, ka tuvākajos mēnešos notiks intensīvas sarunas ar Ryanair, jo zemo cenu lidsabiedrības aiziešanu no Rīgas neviens nevēloties. Vienlaikus citu zemo cenu lidsabiedrību - kā Wizz Air - ienākšana Rīgā uz citiem, mazāk privileģētiem noteikumiem, rādot, ka Ryanair cerības uz līdzšinējo nosacījumu turpināšanos nav ekonomiski pamatotas.
Runa ir par Šlesera laikā 2004. gadā noslēgtajā un 2007. gada 10. decembrī arī Šlesera laikā grozītajā līgumā starp Ryanair un lidostu Rīga ietvertajiem nosacījumiem. Līgumā noteikts, ka maksā, ko Ryanair uzņemas pret lidostu Rīga, ietilpst gan virszemes lidlauka apkalpošanas maksa, gan maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, gan "jebkuri citi nodokļi, nodevas un maksas, kas attiecas uz Ryanair pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem lidostā Rīgā, kuras jau eksistē vai, kuras nākotnē ieviestu valsts vai lidosta". 2007. gada 10. decembrī attiecībā pret citām lidsabiedrībām jau tā netaisnīgais līgums tika izgrozīts vēl vairāk par labu Ryanair, nu jau nosakot, ka lidostai jāsedz starpība, ja faktiskās Ryanair apkalpošanas izmaksas pārsniedz jau tā zemo 4,5 eiro maksu par pasažieri.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.