Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš ne apstiprina, ne noliedz ziņas, ka gan viņš, gan arī Nacionālās drošības padomes pārstāvji pērn saņēmuši informāciju par SAB darbinieka Aigara Sparāna iepriekšējās dzīvesbiedres kontaktiem ar kādu Krievijas pilsoni un ievērojamu naudas summu saņemšanu no tā. Tikmēr Sparāna „neaizskaramā” statusu apliecina citas SAB atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar SAB darbinieka pēdējo gadu iespaidīgajiem pirkumiem, kas neatbilst viņa oficiālajiem ienākumiem.

Pietiek rīcībā nonākusī informācija liecina: no drošiem avotiem SAB vadība un arī Nacionālās drošības padomes pārstāvji pērn saņēmuši ziņas par to, ka Sparāna iepriekšējā sieva no kāda Krievijas pilsoņa – it kā viņas meitas dzīvesbiedra – ik mēnesi saņemot iespaidīgus finanšu līdzekļus, kas sasniedzot pat 15 tūkstošus ASV dolāru.

Oficiāli šī nauda tiekot pārskaitīta kā finanšu palīdzība „dārgajai sievasmātei”, taču šo ziņu avoti izteikuši aizdomas, ka patiesībā šādā veidā varētu tikt legalizēti maksājumi par „specdienestu jumta” pakalpojumiem, kurus, iespējams, sniedzis Sparāns un varbūt vēl kādi viņa kolēģi.

Pēc šo ziņu saņemšanas SAB direktors Kažociņš jau gandrīz pieņēmis lēmumu par Sparāna nekavējošu atstādināšanu un dienesta pārbaudes sākšanu, taču viņam "paskaidrots", cik nozīmīgu lomu SAB darbinieks spēlē dažādās īpaši sensitīvās shēmās un attiecībās ar Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem, kā rezultātā saņemtās ziņas izlemts „paslēpt dziļāk atvilktnē”.

Pats Kažociņš par šādu "izskaidrošanu" nevēlas izteikties, taču to, ka šādas ziņas par Sparānu tiešām tikušas saņemtas, aizvadītajā nedēļā nenoliedza arī SAB vadība, tomēr nekādu sīkāku informāciju nevēlējās sniegt. Toties Sparāna īpašo statusu apliecināja citas SAB atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar SAB darbinieka pēdējo gadu iespaidīgajiem pirkumiem, kas neatbilst viņa oficiālajiem ienākumiem.

Tā SAB vadība ne noliedza, ne apstiprināja, ka jau iepriekš bijusi lietas kursā par Sparāna nekustamā īpašuma darījumu, 2007. gadā par 30 tūkstošiem latu iegādājoties rindu māju Ikšķilē, kā arī par viņa iegādātajām vismaz divām prestižajām automašīnām, neizmantojot ne hipotekāro kredītu, ne līzinga pakalpojumus.

Savukārt uz jautājumu, vai SAB vadība ir veikusi pārbaudes saistībā ar SAB darbinieka Sparāna izdevumu atbilstību oficiālajiem ienākumiem, vienīgā atbilde bija: „Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu gada ienākumu deklarācijas tiek iesniegtas un pārbaudītas atbilstoši likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajai kārtībai.”

SAB vadība kategoriski nevēlējās ne uz vienu jautājumu saistībā ar Sparāna darījumu – ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šādus savu darbinieku veiktus darījumus, uzrādot fiktīvas darījumu cenas un vai arī paši SAB vadības pārstāvji ir veikuši šādus darījumus, ne uz jautājumu, cik vēl SAB darbinieki pēdējos piecos gados ir veikuši nekustamā īpašuma darījumus, īpašumus iegādājoties par cenām, kas vairākkārt zemākas par tirgus cenām, ne uz jautājumu, vai, pēc SAB vadības domām, šādi darījumi veicina SAB reputāciju un uzticību šai iestādei.

Saskaņā ar SAB vadības skaidrojumu jebkāda informācija par to, kāds ir SAB darbinieka Sparāna oficiālais atalgojums, esot klasificēta atbilstoši MK noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts". Taču īpaši skaidri uz Sparāna īpašo statusu SAB norādīja tas, ka saskaņā ar SAB vadības skaidrojumu par valsts noslēpumu un klasificētu informāciju esot uzskatāmas pat atbildes uz šādiem jautājumiem:

„Vai SAB darbinieka Aigara Sparāna rīcība pēdējā gada laikā ir atbildusi SAB ētikas kodeksa normām?

Vai SAB vadība pēdējā gada laikā ir izvērtējusi SAB darbinieka Aigara Sparāna rīcības un uzvedības atbilstību SAB ētikas kodeksa normām? Ja jā, kāds ir izvērtējuma rezultāts?

Kāds ir SAB vadības viedoklis - vai nacionālās drošības iestādē ir atbalstāmas darbinieku romantiskas attiecības? Vai šādas attiecības neapdraud informāciju, kas ir nacionālās drošības iestādes rīcībā?”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...