Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra Saeimas deputāta Igora Meļņikova ģimenes uzņēmums pieķerts elektrības zagšanā, - to apliecina Pietiek rīcībā nonācis Latvenergo meitasuzņēmuma Sadales tīkls sastādīts un apstiprināts akts. Pats I. Meļņikovs gan apgalvo, ka neko nezinot un neko sliktu neesot darījis, taču aktā rakstītais ir grūti apgāžams.
„Skaitītāja Nr. 45715842 esošās plombas ir nospiestas ar paštaisītu matricu, redzamas mehāniskas iejaukšanās pēdas tika konstatētas. Skaitītājā ir veiktas izmaiņas tā konstrukcijā. Skaitītājā ir iebūvēta ar gaismu vadāma ierīce, ar kuras palīdzību var atslēgt elektronenerģijas patēriņa uzskaiti „B” un „C” fāzēs,” teikts sastādītajā aktā par pārkāpumiem, kas konstatēti SIA Karavīrs objektā - birojā Rīgā, Baltajā ielā 5a.
„Tas nav mans skaitītājs!” – tā, jautāts par šo aktu un tajā atspoguļotajiem faktiem, sākotnēji teic Saskaņas centra pārstāvis, Saeimas deputāts Meļņikovs, kurš kandidē arī uz vietu 11. Saeimā (tiesa, viņam Rīgas sarakstā atvēlēta tikai 30. vieta).
Taču tā nav pilna patiesība, - kā rāda Lursoft dati, vienīgā SIA Karavīrs īpašniece ir 1946. gadā dzimusī Ņina Tjurina, bet vienīgā valdes locekle – 1969. gadā dzimusī Tamāra Meļņikova. Ņina Tjurina deputāta Meļņikova amatpersonas deklarācijā uzrādīta kā viņa māte, bet Tamāra Meļņikova – kā dzīvesbiedre.
Savukārt Latvenergo datu bāzes izdrukā, kas tāpat ir Pietiek rīcībā, kā vienīgā kontaktpersona saistībā ar minēto objektu ir norādīts tieši deputāts Meļņikovs. Par to, ka tas ir tieši viņš, nav nekādu šaubu, - kā kontakta elektroniskā pasta adrese norādīta Meļņikova Saeimas adrese.
Kad Meļņikovs tika iepazīstināts ar Pietiek rīcībā esošajiem faktiem, viņš vairs neapgalvoja, ka „tas nav mans skaitītājs”. Tā vietā deputāts izvirzīja versiju, ka „tur nav nekāda zagšana. Tur ir kļūda skaitītājā. Mēs uzrakstījām sūdzību Latvenergo. Es nezinu, kā šī kļūda gadījās. Par to visu ir sūdzība. Zvaniet, lūdzu”... Savukārt uz jautājumu, kam tieši zvanīt, deputāts attrauca: „Uz redzēšanos!”
Ne Latvenergo, ne Sadales tīkls individuālu klientu pārkāpumus nekomentē, taču neoficiāli Pietiek tika apstiprināts – pārkāpums ir konstatēts, akts ir sastādīts, tagad klientam atliek nokārtot saistības vai arī doties uz tiesu.
LR Saeimas foto
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
