Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saldus novada dome klusē par kardināli atšķirīgajiem atalgojumiem pašvaldības skolu direktoriem, kad skolu ar nelielu skolēnu skaitu direktori saņem pat divas reizes lielāku algu nekā novada pēc skolēnu skaita lielākās skolas direktore, kura jau ilgāku laiku kritusi pašvaldības vadības nežēlastībā.

Lai gan Saldus 2.vidusskola ir novada lielākā mācību iestāde ar 59 skolotājiem un 420 skolēniem, tomēr tās direktore Natālija Balode, kura šajā skolā strādā 33 gadus, no kuriem 22 gadus - par izglītības iestādes direktori, oktobrī darba algā saņēmusi vien 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Toties Saldus 1.vidusskolas direktorei Inesai Rolei alga bijusi gandrīz divas reizes lielāka – 943,79 eiro, lai gan tur mācās par ceturto daļu mazāk audzēkņu – 340, un ir tikai 49 skolotāji. Savukārt vislielāko algu starp skolu direktoriem saņēmis Saldus Mūzikas skolas direktors Artūrs Maculēvičs - 1061,71 eiro, lai gan maksimālais skaits skolēnu, ko skola spēj uzņemt, ir tikai 300.

“Kā var tik klaji negodīgi un krimināli aprēķināt darba algu par vienu un to pašu darbu, neievērojot pilnīgi nekādu samērīgumu. Runa ir par Valsts budžeta naudas pārdalīšanu pašvaldībā. Saldus novada skolu valde Saulcerītes Levicas vadībā pēc domes priekšsēdētājas Indras Rassas (attēlā) pavēles jau divus mēnešus atklāti ņirgājas par Saldus 2.vidusskolas direktori Natāliju Balodi,” sašutumu par direktoru algu atšķirībām pauž kāds Saldus iedzīvotājs, kas vērsās Pietiek.

 Kā Pietiek noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, katra izglītības iestāde saņem valsts finansējumu atkarībā no skolēnu skaita. Direktora atalgojumam minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču katra pašvaldība var noteikt arī piemaksas, bet piemaksu kārtībai jābūt regulētai ar konkrētu pašvaldības normatīvo aktu, lai nevienam nerastos šaubas, ka algas tiek noteiktas "pēc deguniem".

Saldus novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica neatbildēja ne uz Pietiek telefona zvaniem, ne īsziņām, kā arī nesniedza atbildes uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem. Tāpat Pietiek telefona zvanus un īsziņas ignorēja novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.

Nedaudz atsaucīgāka izrādījās Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Sproģe, kas atsaucās uz pašvaldības mājas lapā norādīto domes vadības sabiedrisko attiecību speciālistu tālruņa numuru. Uz jautājumu, kādā veidā un pēc kādiem principiem tiek noteiktas skolu direktoru algas, viņa atbildēja: “Saldus novada pašvaldībā direktoriem algas maksā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.” Šie noteikumi nosaka, ka skolās, kurās izglītojamo skaits ir no 401 līdz 600, direktora minimālā alga ir 795,39 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Uz lūgumu precizēt, ar kādiem konkrēti MK noteikumu punktiem Saldus novada dome pamato algu aprēķinus katram Saldus novada skolas direktoram, kādēļ Saldus 2..vidusskolas direktorei oktobrī aprēķināta alga 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas, lai gan tā pēc skolēnu skaita ir lielākā, kādēļ Saldus 1.vidusskolas direktores alga pēc nodokļu nomaksas bija gandrīz divas reizes lielāka - 943,79 eiro, lai gan skolēnu skaits ir tikai 340, kādēļ Druvas vidusskolas direktora alga bija 774 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet Saldus pamatskolas direktores darba alga 884,23 eiro pēc nodokļu nomaksas, un pēc kādiem noteikumiem un konkrēti kādiem punktiem noteikta Saldus mūzikas skolas direktora darba alga 1061,71 eiro apmērā, domes vadības pārstāve ieteica: “Lai iegūtu atbildes uz detalizētiem jautājumiem, lūdzam iesniegt rakstisku iesniegumu Saldus novada pašvaldībā."

Uz rakstisko iesniegumu ar identiskiem jautājumiem Saldus dome vēl nav atbildējusi. 

Foto no irliepaja.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...