Salnājs spiests sniegt daļu datu par Vējoņa kancelejas izmaksām, atklājas regulāras piemaksas „īpašajiem”
PIETIEK27.04.2017.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Administratīvajai rajona tiesai ierosinot jau četras administratīvās lietas sakarā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas nevēlēšanos ievērot Informācijas atklātības likuma normas, tās vadītājam Arnim Salnājam nācies sniegt daļu no prasītās informācijas, cita starpā atklājot, ka virknei kancelejas „vienlīdzīgāko” un „īpašāko” darbinieku piemaksas par „iniciatīvu, ieguldījumu un intensitāti” šogad jau kļuvušas par patīkamu un regulāru. ikmēneša notikumu.
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai (attēlā abi ar Vējoni) „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”, janvārī, februārī un martā noteikta identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mēnesi.
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei Kristīnei Jaunzemei „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar izpildvaru”, janvārī noteikta 1024,56 eiro piemaksa, februārī - 717,19 eiro, martā - 1024,56 eiro.
Vējoņa ekonomikas padomniekam Andim Jēkabsonam ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”, janvārī piešķirta 768,42 eiro prēmija, februārī - 691,58 eiro, martā - 768,42 eiro.
Prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, kā minēts Salnāja pamatojumā, ik mēnesi izcēlies ar „personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”, par ko viņam janvārī noteikta 305,60 eiro piemaksa, februārī - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro.
No amata atlaistajam Latvijas Radio vadītājam Jānim Siksnim, kurš tagad ir Valsts prezidenta preses padomnieks, „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” janvārī noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārī - 486,67 eiro, martā - 512,28 eiro.
Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei Lindai Puķītei „par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, lai nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejai lietošanā nodoto telpu un teritorijas aprīkošanu un apsaimniekošanu”, janvārī noteikta 251,45 eiro piemaksa, februārī - 276,60 eiro, martā - 264,58 eiro.
Ja ticēt Salnāja pamatojumam, tad Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa ik mēnesi ir apliecinājusi „personīgo iniciatīvu un ieguldījumu”, un par to, „kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbu augstāko valsts apbalvojumu lietās”, viņai papildus algai janvārī piešķirta 365,55 eiro piemaksa, februārī - 402,10 eiro, martā - 402,10 eiro.
Pietiek šodien publicē arī pārējo Salnāja sniegto pārskatu par šā gada pirmajos trīs mēnešos Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem izmaksātajām piemaksām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.