Salut d'amour! jeb urķīgā latvieša atklāsme par koncertbiznesa „ķēķi”
Madara Ozoliņa17.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms nieka pāris mēnešiem ( 3.maijā) Latvijas medijos sevi pieteica jauns festivāls “Šalc”, klausītājiem piedāvājot augstvērtīgu, ar pasaules mēroga zvaigznēm piepildītu programmu. Preses konferencē festivāla rīkotāji vēstīja, ka festivāla īpašā “odziņa “ ir simfoniskās mūzikas koncerts "Salut d'Amour" ar Marikas Rebekas piedalīšanos un Latvijas festivāla orķestri Karela Marka Šišona vadībā. Tas norisināsies Ventspilī, Liepājā un 22.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē.
Par to visu var izlasīt portālā Delfi: http://www.delfi.lv/kultura/news/music/saksies-klasiskas-muzikas-festivals-salc.d?id=49992401
Uz koncertiem Liepājā un Ventspilī pēc šī paziņojuma jau varēja iegādāties koncertu biļetes, kuras laipni piedāvāja organizators SIA “ Laba Mūzika”. Vien Cēsīs vēl nē. Vien “Cēsu Mākslas festivāls
Gribēdama nopirkt savlaicīgi biļetes uz Pils parka koncertu, regulāri pārbaudīju “Biļešu Paradīzes” jaunumus, lai nenokavētu šo notikumu! Beidzot arī man uzsmaida prieks! Ir! Varēšu baudīt Marinu Rebeku, lielisku mūziku Cēsu pilsdrupu pakājē!
Kā jau latvietim pieņemts - vajag taču sīkāk papētīt.
Hmm... Cēsīs koncertu piedāvā ne vairs “Laba Mūzika”, bet “Vidzemes koncertzāle”. Nu labi! Koncertzāle nopirka gatavu programmu, labi visiem! Bet kāpēc nekur nav atsauces uz festivālu “Šalc”? Laikam piemirsās.
Cēsu Mākslas festivāls ilgi vairs neklusē, un 23.maijā tajā pat Delfi Kultūras sadaļā http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izzino-si-gada-cesu-makslas-festivala-galvenos-notikumus.d?id=50057197 lasu, ka festivāls piedāvās arī “klasiskas vērtības – Cēsu Pils parka estrādes lielkoncertu ar šobrīd pasaulē atzīto latviešu operas dīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu.”
Sakritība? Patiesība? Pārpratums? Nevar būt! Mākslinieki ieradušies Latvijā, lai piedalītos festivālā “Šalc”, un piedāvās kādu citu, īpaši Cēsu Festivālam gatavotu programmu! Tas būtu saprātīgi un pieklājīgi, tā nodomāju.
Un tad… 11.jūlijā ar mediju klātbūtni, ierastu pompozitāti, organizatoru, finansētāju, vietējās varas pārstāvju un Latvijas Republikas kultūras ministres smaidiem tiek izziņota “Cēsu Mākslas festivāla
Tiesa gan, raksta noslēgumā citēts: “Koncerts "Salut d'amour" notiek sadarbībā ar koncertzāli "Cēsis", festivālu "ŠALC", biedrību "Laba mūzika" un ir iekļauts Latvijas simtgades kultūras programmas koncertciklā "Dzimuši Latvijā". http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/drosmigi-eksperimenti-un-izcilibas-izzino-cesu-makslas-festivala-programmu.d?id=50205377
Ierunājās atkal urķīgā latvieša daba. Palūkosim Cēsu Mākslas festivāla oficiālo mājas lapu! Festivāla organizatoru vārdi un uzvārdi, daži atbalstītāji uzskaitīti, bet neizdodas atrast pieminētu nedz festivālu “Šalc”, nedz SIA “Laba Mūzika”.
Latvietis turpina darboties. Kas tad ir šī SIA “LABA MŪZIKA” vadonis? Nav ilgi jāmeklē – 12.Saeimas deputāts Ints Dālderis! Saprotams, kāpēc pret Cēsīm īpaši siltas jūtas – mazu mirklīti pabijis Cēsu Koncertzāles valdes locekļa godā! Paldies “mammai Googlei”!
Vēl urda nemiers. “Dzimuši Latvijā”. Tik daudz un dažādos locījumos aprunāts, Dzintaru koncertzālē arī bija lielisks koncerts ar šādu vēstījumu. Jautāju atkal Googlītei.
Pārsteigums ir patiesi lielisks, ka šādu augstas raudzes koncertu ieplānojusi, tā sagatavošanai valsts budžeta līdzekļus ar LV 100 saukli priekšgalā plānojusi un ieguldījusi valsts SIA “Latvijas Koncerti”!
Zinātkārajam latvietim gribētos uzzināt:
Kāpēc valsts SIA “Latvijas Koncerti” izveidotu un sagatavotu programmu nopērk un tālāk ar savu uzcenojumu “pārdod” privāta SIA “Laba Mūzika”?
Kāpēc pašvaldības SIA “Cēsu Koncertzāle” nevar šo programmu iepirkt pa tiešo no “Latvijas Koncertiem”, kā tas ir ar citām programmām, bet pērk no vidutāja - privātpersonas?
Ja SIA “Cēsu Koncertzāle” ir šī koncerta organizētājs, tad kāpēc tas tiek iekļauts privātpersonas organizētā festivālā “Cēsu Mākslas festivāls”? Vai tāpēc, lai Pils parka izmaksas būtu mazākas nekā pašvaldības SIA? Vai tāpēc, ja nu nesanāk “ieņemt kasi” festivālam (lasi - festivāla īpašniekam “Cēsu Pils ģilde”), tad “ielidot mīnusos” var pašvaldības SIA? Kāpēc koncertu nepiedāvā Cēsu Koncertzāle, kā to dara citos koncertos?
Kāpēc Cēsu koncertam ir visdārgākās ieejas biļetes 15 – 50 eiro, turpretī Liepājā 10-40 un Ventspilī 10-12 eiro? Vai šis koncerts, par valsts līdzekļiem līdzfinansēts, nav visiem Latvijas cilvēkiem, cēsniekiem domāts, vai tikai īpašajām VIP personām, Cēsu Mākslas festivāla atbalstītājiem? (Pēdējās 4 rindas par 15 eiro! It kā jau piedāvāts.)
Kā tas nākas, ka ar valsts piešķirto finansējumu privātpersonas, kas nepārstāv valsti, bet pašas sevi, pārdod valsts ražotu produktu par savu cenu?
Raibu raibie cimdu raksti, šķiet, sanāk. Austs un vērpts. Zem krāšņā raksta var sildīties un dzīvoties.
Nobeigumā, kā jau latvietim, gribētos ko citēt. Pie augstām lietām - Bībeles – neķeršos, vien atļaušos latviešu teātra ikonu “Skroderdienas Silmačos” piesaukt gan. Tajā ir maza mizanscēna - pēc neatļautās viesošanās pie kamiņmājas bišu stropiem Dūdars pie sevis pieaicina Rūdi, paņem aiz auss un atgādina mūžīgo garīgo vērtību “Tev nebūs zagt”...
Tev nebūs zagt… Ideju. Domu. Lietu. Dvēseli.
Bet pāri visam - Salut d'amour! Sveika, mīlestība! Ko, neskatoties ne uz ko, baudīšu Pils parkā par pusdienu maizei atlicinātiem 25 eiro!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
