Iesaki rakstu: 
Internetā var lasīt: „Savukārt Āboltiņa pirmdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un komentējot par demisiju paziņojušās Straujumas sacīto, ka viņa kā nākamo premjeru redz Kozlovski, uzsvēra, ka "mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus" (izcēlums mans- A.P.).
Līdz šim bija vispusīgi zināms par partijas „Vienotība” priekšsēdētājas Āboltiņas kundzes morālo netiklību, ko tagad tēraudbetonē vienas eirodāmas teiktais: „Taču viens gan bija acīmredzams - Laimdota Straujuma vairs nesaņēma pietiekamu atbalstu no "Vienotības" vadības. Un man par to ir kauns. Viņa nepadevās "zaķismam" un savu darbu darīja godprātīgi, ar mugurkaulu.”
Eirodāma latviešu tautai izskaidro valdības krišanas īsto iemeslu. Īstais iemesls, izrādās, ir ļoti amorāls. Valdības krišana ir partijas „Vienotība” priekšsēdētājas Āboltiņas amorālais šļūciens. Viņai valsts intereses neeksistē. Eksistē vienīgi reti nekaunīgas un reti varaskāras sievietes intereses.
Tagad kļūst publiski zināms arī par vienotās vienotības partijas priekšsēdētājas stindzinošo tumsonību. Viņa ir studējusi LVU. Turklāt studējusi Juridiskajā fakultātē. Tātad viņai par valsts tiesiskās pārvaldes jautājumiem ir jābūt maksimālai kompetencei. Tāds cilvēks teorētiski nekādā gadījumā nedrīkst teikt „mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus”.
Jā, Latvija nav un nekad nebūs monarhija. Tā tas ir un būs, ja vien nākotnē kāds sarkanmatains tumsonis kopā ar citiem Lielās Bandas tumsoņiem kādu savējo patiešām nekronēs par karali. Tumsonības pārņemtā „valstī” tas ir iespējams.
Tomēr, domājams, tumsoņus apturēs „Eiropa”. „Eiropa” necenšas apturēt Lielās Bandas nelietības. Taču Latviju pasludināt par karalisti „Eiropa” acīmredzot tomēr neļaus. Tas smieklīgi devalvētu Eiropas monarhijas. Karaļa tituls pārvērstos parodijā.
Manuprāt, katrs izglītots cilvēks zina, ka karaļi nenosauc savus pēctečus. To var nezināt vienīgi izglītots tumsonis, kura gara un prāta tumsonību nevar aizstāt nevienas universitātes diploms.
Karaļa troni manto. Karaļa tronis pāriet mantošanas rezultātā, bet nevis iecelšanas rezultātā. Karalis nevar nosaukt savu pēcnācēju. Karaļa pēcnācējs būs tas, kuram tronis pienākas mantošanas kārtībā. Par karali nekad nevienu neieceļ. Atkārtoju – karaļa troni manto. Eiropā tā tas jau bija vandaļu, franku un citu seno cilšu laikā.
Un vēl kas. Monarhijā ir tikai viens karalis. Monarhijā nav vairāki karaļi, un nevar būt vairāku karaļu pēcteči. Tāpēc nedrīkst teikt „monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus”. Tā var runāt vienīgi cilvēks, kurš nav spējīgs nomaskēt savu tumsonību. Tumsonība ir pārāk liela un varena. Vienīgais veids, kā var nomaskēt tumsonību, ir klusēšana un izvairīšanās no komunikācijas ar līdzcilvēkiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
