Saskaņai būtu svarīgi nobalsot par Bērziņu, demonstrējot nākamās koalīcijas aizmetni
PIETIEK19.05.2011.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts, eksbaņķieris Andris Bērziņš ir nopietns kandidāts Valsts prezidenta amatam, un argumentus pret viņu ir atrast daudz grūtāk nekā pret esošā prezidenta Valda Zatlera pārvēlēšanu, uzskata sociologs Aigars Freimanis. Aritmētika rāda, ka Zatleram nepietiek balsu pārvēlēšanai. Bet tas, vai Bērziņam pietiks balsu ievēlēšanai, ir Saskaņas centra rokās. Ja Saskaņa vēlēsies nodemonstrēt, ka ir spērusi soli tuvāk darbam nākamajā valdībā, Bērziņš tikšot ievēlēts.
"Man nav pamata Andri Bērziņu nosaukt par nenopietnu kandidātu. Viss pārējais jau ir aritmētika, un man, ja saskaita kopā solītās balsis, sanāk 49. Vienotības 33, 7 Nacionālās apvienības, 8 Par labu Latviju un viena Augusta Brigmaņa balss. Tātad viss atkarīgs no Saskaņas centra, un, ja skatās uz izdevīgumu vai neizdevīgumu, Saskaņai būtu ārkārtīgi svarīgi nodemonstrēt jaunas koalīcijas aizmetni. Ja Saskaņa nobalso par Bērziņu un par savējo tomēr nobalso visi zemnieki, viņam kopā sanāk 51 balss. Tā, protams, vairāk pašlaik būtu demonstrācija, ko paspilgtinātu kāds Dombrovska paziņojums, ka ir apdraudēta koalīcijas stabilitāte, kas noteikti sekotu.
Noraidīt Bērziņu, jo viņš ir radies „nez no kurienes”, ir daudz mazāk argumentu, nekā noraidīt Valdi Zatleru tagad pēc četriem gadiem amatā. Bērziņš zaļo zemnieku prezidenta kandidātu sarakstā ir jau sen. Varbūt viņš bija šī saraksta tālajā galā, nebija pirmajā pieciniekā, bet sarakstā bija jau kopš gada sākuma. Tāpat viņš ir bijis apspriests kandidāts pirms četriem gadiem un savulaik izskatīts Rīgas mēra amatam. Vēl jo vairāk, Bērziņam iepretim Zatleram ir viena liela priekšrocība – viņš ir ievēlēts, viņam ir vēlētāju dots mandāts. Varbūt tas ir simboliski un nosacīti, ņemot vērā vēlēšanu mehānismu, bet tomēr.
Vienotība, protams, var tagad paziņot, ka Bērziņš ir „Lemberga kandidāts”, bet, vai no tā cietīs Bērziņš kā kandidāts, – es domāju, nē. Baidos, ka jebkurš kandidāts, kas parādītos kā alternatīva Zatleram, ātri vien tiktu apkārts ar dažādām birkām, viena no kurām būtu „Lemberga kandidāts”. Tas ir neizbēgami. Tā ka Bērziņam kā prezidenta amata kandidātam tas nekaitētu."
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
