Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek saņēmis kāda anonīma lasītāja sūtītus apjomīgus datus, kas, iespējams, rāda, kādā milzīgā apjomā patiesībā tiek "slaukta" Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Jau pašlaik publicējam šo datu pavadvēstuli, bet pirmdien - neatkarīgi no tā, vai slimnīcas vadība atsauksies uz lūgumu sniegt izvērstus komentārus - sāksim publicēt arī pašus datus.

Savā vēstulē anonīmais lasītājs raksta: "Manā rīcībā nonākuši satraucoši dokumenti un fakti par Latvijas medicīnas līdera - Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārvaldības modeli, kur, kā izrādās, privātās intereses dominē pār sabiedrības interesēm un labklājību. Fakti būs minēti zemāk un parādās pievienotajā saitē failiem.lv.

Medijos izskan informācija par krasajām algu atšķirībām Stradiņa slimnīcā, kamēr ēkas esot nolaistas, uzņemšanas nodaļā aug rindas, būvniecība nevedas... Tiek teikts, ka dažādās nodaļās vienas slimnīcas ietvaros ārsti un palīgpersonāls saņemot neskaitāmas reizes atšķirīgāku atalgojumu, bet vārdos neviens nav nosaukts un cipari noklusēti. Runa te ir tikai par oficiālo, "valsts atalgojumu", jo otra, slēptā daļa ir klīniskie pētījumi, par kuriem no ārvalstu kontiem maksā "pa tiešo" ārstiem vai uz mediķu "kabatas" fondiem...

Kam tas ir izdevīgi? Acīmredzot jau tiem, kuri ir šajos "treknajos" sarakstos. Kamēr vieni brauc ar lepniem auto un ceļo apkārt pasaulei vairākas reizes gadā, tikmēr citiem šīs slimnīcas darbiniekiem nākas domāt, kā savilkt galus kopā, dzīvojot no algas līdz algai. Tāda ir Latvijas medicīnas ikdiena un realitāte. Reiz jau izskanēja, ka arī medicīnā ir savi oligarhi... Vai tas to atkal nepierāda?

Lai vērstu atbildīgo un uzraugošo institūciju (VID, Valsts kontrole, KNAB u.c.), nozares ministra Gunta Belēviča, premjeres Laimdotas Straujumas un visas sabiedrības (nodokļu maksātāju un pacientu) uzmanību uz "trekno gadu" uzdzīves paliekām, nododam jūsu izvērtēšanai satraucošus faktus par PSKUS.

1) Slimnīca strādā vienas nozares - kardioloģijas jeb prof. Andreja Ērgļa interesēs, ko pierāda vidējais Latvijas Kardioloģijas centra atalgojums 2014. gadā, kas stipri pārsniedz nozares vidējo: augstākais medicīnas personāls 2014. gadā kopā saņēma atlīdzībā vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, vidēji ik mēnesi 208'000 EUR atlīdzībā. Ļaušu Jums tikai minēt, cik vidēji saņem ārsts vai māsas citās Stradiņu slimnīcas nodaļās...

2) Individuāli lielāko medicīnas personāla atlīdzību saņem:

a. Kardioloģijas centra vadītājs prof. Andrejs Ērglis - 8293 EUR mēnesī vai vairāk nekā 99 000 gadā, plus - klīnisko pētījumu ieņēmumi kopējo ikmēneša summu vismaz dubulto (tā summa "iziet" caur "vajadzīgajiem" fondiem - "garām kasei")!

b. Ārsts Indulis Kumsārs - 5707 EUR jeb vairāk nekā 68 000 gadā bez piemaksām;

c. Ārsts Pēteris Stradiņš - 5205 EUR vai vairāk nekā 62 000 gadā bez piemaksām;

d. Virsārsts Iļja Zake - 5009 EUR mēnesī vai vairāk nekā 60 000 gadā bez piemaksām;

e. Ārsts Uldis Strazdiņš - 4170 EUR mēnesī vai vairāk nekā 50 000 gadā bez piemaksām u.c.

3) Piemaksu izmaksu veids nav likumīgs, jo tas neatbilst normatīvo aktu regulējumam un ir neproporcionāls jeb neatbilst ne padarītā darba apjomam, ne vidējai darba algai Stradiņa slimnīcā, ne vidējai samaksai nozarē. Publiski jau tika minēts, ka piemaksu sistēma ir apaugsi un necaurskatāma... Tagad ar to var iepazīties visi sabiedrības locekļi.

4) "Stradiņu" atalgojuma sistēma un klīnisko pētījumu pakalpojumu organizācija ļauj apgalvot, ka slimnīcā visticamāk valda nesaimnieciskums un, iespējams, noris valsts līdzekļu izšķērdēšana.

5) Par klīnisko pētījumu pakalpojumu sniegšanu netiek maksāts ne PVN nodoklis, ne darba devēja nodoklis, kas uzskatāms par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

6) Pētījumos iesaistītais ārstniecības personāls nemaksā darba ņēmēja un ienākuma nodokļus, jo pārskaitījumi tiek veikti no ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem.

7) Daudziem pakalpojumu līgumiem uzskaitē vispār nav norādīta ne summa, ne PVN!

8) Stradiņu iekšējais rīkojums nosaka, ka par klīnisko pētījumu pakalpojumiem 13% saņem slimnīca, bet 87% ārstniecības personāls. Pastāv aizdomas, ka slimnīca nesaņem arī 13% (uzskaites tabulās ir tukšas ailes), līgumu kopijas nav pieejamas ne fiziski, ne ieskanētā veidā (piemēram, "RIVM" vai SIA "Sistēmu Inovācijas" gadījumā).

9) Iespējams, ka SIA "Sistēmu Inovācijas" patiesā labuma guvējs ir prof. Andrejs Ērglis. Būtiski, ka minētā SIA pērk pakalpojumus no "Stradiņiem", par kuriem netiek maksāta nekāda maksa noteikto 13% apmērā, kas, iespējams, tiek nomaskēts ar nomas maksu par telpu īri, kas ir vismaz interešu konflikta gadījums.

10) Prof. Daiņa Krieviņa vadītā Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa līdz šim nav spējusi pierādīt ieņēmumu atbilstību starp līgumā noteikto un faktisko!

11) Nav klīnisko pētījumu pakalpojumu līguma reģistra. Kopumā pēdējos gados ir realizēti vairāk nekā 200 līgumi (iespējams 235), bet precīzas informācijas nav. Šobrīd aktīvi varētu būt vairāk nekā 80 līgumi (precīzas uzskaites nav).

12) Pastāv milzu risks, ka tiek krāpti pacienti, tos neinformējot par veiktajiem klīniskajiem pētījumiem vai nepiedāvājot nekādu materiālu kompensāciju, kas tiek paredzēta atbilstoši ētiskajai praksei un noslēgtajam līgumam.

13) Tehniski un praktiski izmantojot slimnīcas infrastruktūru, var sniegt klīnisko pētījumu pakalpojumus, par to Stradiņu slimnīcai neveicot pilnīgi nekādu samaksu.

14) Slimnīcai nav kontroles par atsevišķa vadoša medicīnas personāla veiktajām komerciālajām aktivitātēm darba laikā, izmantojot slimnīcas infrastruktūru, medicīnas personāla un pacientu resursus, tai pat laikā izvairoties no tiešo darba pienākumu veikšanas, par ko darba laika uzskaite netiek nodrošināta.

15) Diemžēl Stradiņa slimnīca katru gadu ir sūdzējusies Veselības ministrijā un valdībā par līdzekļu trūkumu. 2011. gadā valdība piešķīra 10 miljonus latu papildus, bet 2015. gadā papildus 16 miljonus celtniecībai. Slimnīca tai pašā laikā ir strādājusi atsevišķu ārstu, nevis sabiedrības interesēs, un nav novērsusi līdzekļu izsaimniekošanu un nodokļu nomaksu. Sabiedrības priekšā atbildību par to nes Veselības ministrijas valsts sekretāre, veselības ministrs vai ministru prezidente, - vai esat gatavi šo sistēmu sakārtot?

Ārsts ir cēla profesija, un Latvijā ir nepieciešama Eiropas līmeņa medicīna ar augstas klases speciālistiem, kuri par savu darba vietu izvēlas tieši Latviju. Taču negribētos, lai šo mūsu visu gaidu un cerību priekšā cēlās profesijas vārds kādam kalpotu par aizsegu savtīgām interesēm un mantkārīgai alkatībai. Tas būtu ļoti skumji! Lūgums atbildīgajām institūcijām un amatpersonām rūpīgi izvērtēt šos, iespējams, nelikumīgos faktus, veicot pārbaudes arī citās valsts slimnīcās. Tad visticamāk runas par finanšu trūkumu veselības nozarē būs stipri racionālākas un pozitīvākas. Un nauda atradīsies arī vienkāršajiem, ierindas ārstiem un parastajiem pacientiem..."

Pietiek jau martā informēja, ka neatkarīgu grāmatvežu audits atklājis nevienlīdzību, necaurspīdīgumu un slimnīcas iekšējo rīkojumu neievērošanu algu aprēķināšanā, kur īpaši izceļas kardiologa Andreja Ērgļa vadītais Latvijas Kardioloģijas centrs.

Nodokļu konsultanti no firmas CBB konsultāciju birojs, no februāra vidus veicot algu aprēķinu pārbaudi, konstatējuši, ka Stradiņa slimnīcā faktiski neeksistē vienots darba algas apmaksas modelis un katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma, savukārt piemaksas veidojas necaurspīdīgi un "nav skaidrs, vai šis piemaksas ir ekonomiski pamatotas".

Lielākoties Stradiņu slimnīcas nodaļās algas un piemaksas pie tām tiekot rēķinātas, ignorējot slimnīcas rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību. Lai gan slimnīcas izdotajos rīkojumos minēts, ka darba algas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām nedrīkst pārsniegt vai sastāda 45% no nodaļas ieņēmumiem, praksē šis ierobežojums tiekot apiets, rēķinot bruto algu šo noteikto 45% robežās, bet sociālās iemaksas pierēķinot papildus.

"Ir nodaļas, kur piemaksas sastāda pat 200% un 500% no pamatalgas, kaut gan koplīgumā minēts, ka visu piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas," auditā atklājuši neatkarīgie grāmatveži. Īpaši tiek izcelta slavenā kardiologa Andreja Ērgļa vadītajā Latvijas Kardioloģijas centrā esošā Invazīvās kardioloģijas nodaļa. Tur atklājies, ka "algas sastāda lielāko daļu no ieņēmumiem par manipulācijām, kas mums likās neticami", ziņojumā norāda audita veicēji. Lai gan ekonomista aprēķinos apgalvots, ka Invazīvās kardioloģijas nodaļas algu fonds nepārsniedz 45%, tomēr pēc šīs nodaļas dienas stacionāra vadītājas Ingas Narbutes sniegtās informācijas katrai manipulācijai noteikta sava procentuālā piemaksa.

"Kad mēģinājām saprast piemaksu veidus sarunās ar slimnīcas darbiniekiem, konstatējām, ka eksistē ap 32 piemaksu veidi. Intervijā ar finanšu direktoru [Juri Lāci] sapratām, ka slimnīca izveidojusi algu reformas darba grupu. Kad mēs kā revidenti vēlējāmies iepazīties ar vīziju vai mērķi, ko šī darba grupa grib sasniegt, atbildi tā arī nesaņēmām," rezumēja auditori.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...