Iesaki rakstu: 
Referenduma rezultāti ir katastrofāli. Ceturtā daļa Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju faktiski ir nelojāli Latvijai, Latgalē - vairākums. Vēl jau ir pārsimts tūkstošu tādu nepilsoņu, par kuru lojalitāti valsts pamatvērtībām nav mazāko šaubu. Iespaidīgs un draudīgs skaitlis. Ar to nevar lepoties.
Latviju ir pametuši tikai nedaudz mazāk cilvēku, kā tika pazaudēts kara laikā. Latvijas lauki ir tukši, izmiruši, daļēji nodzērušies un nolaisti. Vieni no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem faktiski ir ārzemnieki. Ar Latvijas nozīmīgākajiem uzņēmumiem ir tas pats. Latvijā izglītība ir nekonkurētspējīga pasaules kontekstā. Latvijā medicīnas sistēma ir zem katras kritikas, neskatoties uz to, ka mums ir talantīgi ārsti. Pilsētās māju fasādes ir nodrupušas un veikalu skatlogos pat centrā nereti redzam uzrakstus – second hand. Cilvēku vairums dzīvo nabadzībā, totālā nabadzībā. Apkaunojoši. Ar to nevar lepoties.
Tagad izskatās, ka kaut nabags, bet lepns. Tas nekur neder, un ar to neko dzīvē sasniegt nav iespējams.
Es redzu risinājumu.
Pirmkārt, tikai caur saliedētu sabiedrību iespējama attīstība. Jā, kā jau minēju iepriekš, pamazām un sākot ar piedošanu. Piedošana nav vājuma, bet spēka pazīme. Arī Jēzus Kristus, Martins Luters Kings, Nelsons Mandela un viņiem līdzīgie ārēji varbūt bija vāji, bet savā pārliecībā stipri. Un izdarīja vairāk nekā tie, kuri tur naidu un aizvainojumu sevī.
Otrkārt, lai cik nepatīkami tas būtu, paņemt un izmainīt izglītības sistēmu. Augstskolās ļaujot apgūt studijas jebkurā valodā (bet ne kārtot eksāmenus), atmest teoriju iekalšanu un pildīt muļķīgus testus, bet ļaut sākt domāt, analizēt, likt pētīt un lasīt tik daudz, ka galva griežas. Skolās kā obligātu noteikt ne tikai latviešu valodas mācību, bet arī divas svešvalodas - krievu un angļu vai vācu, franču.
Treškārt, valstij nekavējoties pieprasīt kā prioritāti caur grandioziem nodokļu atvieglojumiem un pat zināmu protekciju noteikt ražošanas, augsto tehnoloģiju attīstību šeit, Latvijā. Tikai ar lielveikaliem un noliktavām valsti jaunā attīstības līmenī pacelt nav iespējams.
Ceturtkārt, veselības aprūpes sistēma ir izšķirīgi svarīga. Es redzu, kā tai iegūt naudu – uz uzblīdušās ierēdniecības rēķina.
Piektkārt, dārga justīcija. Zinu, nepopulāri, bet lielas algas justīcijā strādājošiem (ne man, jo pats spēju nopelnīt) ir pamats drošībai un paredzamībai ikvienā augsti attīstītā valstī.
Sestkārt, izbeigt draugu būšanu kultūras jomā. Būsim godīgi, kultūrai paredzētie līdzekļi lielākoties tiek izlietoti nevis talantīgāko, bet savējo atbalstīšanai.
Visbeidzot, jāmaina domāšana, kas varbūt mums nākusi līdz ar mātes pienu - atteikties no lepnības, skaudības un nenovīdības, bet katram pašam izdarīt savu lietu vislabāk. Un tā katru dienu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
