Sevišķi svarīgu lietu prokurore nepilnīgi noformētu papīrīti uzdod par „prokurora pavēsti”
PIETIEK20.06.2012.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, pat atbildīgi galvenās tiesībsargāšanas iestādes - LR Ģenerālprokuratūras darbinieki neapgrūtina sevi ar normatīvo aktu ievērošanu dokumentu noformēšanas jomā. SIA Pietiek.lv saņēmusi LR Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Ilzes Gailītes parakstītu vēstuli, ko pati prokurore nosaukusi par „prokurora pavēsti”, lai gan šī vēstule neatbilst virknei normatīvajos aktos noteiktu kritēriju, kas dokumentu atšķir no parasta papīrīša.
Nevis uz prokuratūras veidlapas, bet uz parastas balta papīra lapas rakstīta, bez izejošā vai paša dokumenta numura, bez uzrādītas parakstīšanas vietas un datuma, - šādu vēstuli ar nosaukumu „prokurora pavēste” prokurore Gailīte nosūtījusi SIA Pietiek.lv.
Šajā „prokurora pavēstē”, norādot, ka „ierašanās obligāta”, Gailīte aicina pie sevis ierasties „žurnālistus, kuri attiecīgi interneta vietnē www.pietiek.com 2012.gada 18.aprīlī publicēja rakstu "KNAB, iespējams, noklausījies Lemberga prāvas tiesnešu telefona sarunas" un 2012.gada 19.aprīlī publicēja rakstu "Tiesneša nākotne varētu būt atkarīga no "Vienotībai” vēlama lēmuma "Krājbankas" lietā?” paskaidrojuma sniegšanai”.
Taču SIA Pietiek.lv ir bijusi spiesta norādīt prokurorei, ka saņemtā vēstule nav noformēta atbilstoši LR likumdošanā noteiktajām prasībām. Šāda atbilde prokurorei sniegta, ņemot vērā, ka atbildīgā amatpersona nav uzskatījusi, ka tai vajadzētu ievērot pat vienkāršākos nosacījumus, kas parastu papīrīti padara par oficiālu dokumentu, šajā gadījumā – pavēsti.
Kā Pietiek paskaidroja Valsts policijā, to, kā jābūt noformētai pavēstei, nosaka Kriminālprocesa likuma 329. pants, kuru esot pienākums faktiski no galvas iemācīties ikvienam inspektoram – iesācējam.
Šis pants nosaka, ka pavēstē norāda aicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi, aicināmās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu tās pilnvarota pārstāvja adresi, izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi, ierašanās vietu un laiku, personas uzaicināšanas iemeslu, pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā, kā arī neierašanās sekas.
No šiem nosacījumiem prokurore Gailīte nav izpildījusi vismaz trīs, neminot ne konkrētas uzaicināmās personas ar vārdiem un uzvārdiem, ne neierašanās sekas, ne arī pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā.
Pietiek aptaujātie juristi gan apšaubīja, vai prokurorei vispār ir tiesības izrakstīt pavēsti, ņemot vērā, ka – kā izriet no pašas vēstules – kriminālprocess nemaz nav sākts. Savukārt Prokuratūras likumā tāds dokuments kā „prokurora pavēste” vispār nav minēts.
Savukārt, ja pieņem, ka tādā gadījumā prokurorei Gailītei būtu vajadzējis savu vēstuli noformēt atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, viņas parakstītajā „prokurora pavēstē” no noteikumos minētā trūkst gan dokumenta datums, gan dokumenta izdošanas vietas nosaukums, gan dokumenta reģistrācijas numurs
„Ņemot vērā LR Ģenerālprokuratūras demonstrēto stingro normatīvo aktu burta ievērošanu, sniedzot atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem, lūdzam normatīvo aktu prasības ievērot arī Jūs kā LR Ģenerālprokuratūras pārstāvi – protams, ja patiešām esat šīs vēstules autore,” teikts Pietiek.lv atbildes vēstulē prokurorei Gailītei.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
