Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par „miera periodu” izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Organizēta, krāpnieciska grupa

Cilvēkam no malas nav viegli izprast pirms sešiem gadiem līdz ar kārtējo aviokompānijas airBaltic krīzi un Latvijas Krājbankas krahu sākušos notikumus, kuri cita starpā arī lika medijos izteikt aizdomas par likvidējamās Krājbankas pretlikumīgu aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam („piesedzot” advokātam Romualdam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60-65 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Līdz šim šī interpretācija oficiāli nav apstiprināta: 2013. gadā Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu. Taču tagad E. Ziediņa – bijušā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes locekļa – oficiāli sniegtajās liecībās tiek norādīts, ka „visticamāk maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka un KPMG Baltics SIA amatpersonas apzināti maldināja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas un sniedza nepatiesu informāciju”.

E. Ziediņa liecībās notikušais tiek traktēts kā organizētas grupas mēģinājums, „ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, atrodoties ieņemamajos amatos un veicot krāpnieciskas darbības”, atņemt kādreizējā airBaltic akcionāra Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas šī uzņēmuma īpašniekiem – Bertoltam Flikam un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, kā arī iegūt Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmēja rakstiskajās liecībās arī uzskaitīts grupas sastāvs – „KPMG Baltics SIA amatpersonas Una Petrauska un Stīvens Jangs, atbalstītāji Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte”, turklāt vienlaikus ar E. Ziediņu „tika iesaistīts Jānis Bankovs un Sandris Kārklītis”. Pašu E Ziediņu piesaistījusi U.Petrauska, „piedāvājot ieņemt fiktīvu (ielikteņa) valdes locekļa amatu SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas”.

Kā „sazāģēja” 200 tūkstošus?

Iespējams, ka no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa būtiskākie ir E. Ziediņa liecībās aprakstītie līdz šim plašāk nezināmie fakti saistībā ar salīdzinoši nelielas summas – 200 000 eiro „sazāģēšanu”. SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas savulaik bija pārskaitījusi SIA North Hub Services šādu summu, un šis uzņēmums Baltijas Aviācijas Sistēmām tādu pašu summu – to nodēvējot par aizdevuma atdošanu – atdeva 2013. un 2014. gadā.

Taču tam, kā liecinājis E. Ziediņš, sekojuši „komandas” kontrolēto Baltijas Aviācijas Sistēmu pārskaitījumi uzņēmumam OTA Online Travel Agency GmbH vairāk nekā 171 tūkstoša eiro apmērā, savukārt šis uzņēmums E. Ziediņam aptuveni divdesmit maksājumos kopā pārskaitījis 160 tūkstošus eiro kā „atlīdzību par pienākumu izpildi”. Turklāt no liecībām var noprast, ka šī summa nav palikusi tikai paša E. Ziediņa rīcībā.

„Papildus vēlos paskaidrot, ka mana pienākumu veikšana, saņemtās atlīdzības apmērs un tiesības to saņemt bija cieši saistīts ar sekojošām LAS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesā iesaistīto personu - Una Petrauska, Stephen Young, Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte, veiktajām pretlikumīgajām darbībām. Par šo darbību pretlikumību uzzināju pēc to izdarīšanas, analizējot veikto darbību kopumu,” sakarā ar šiem darījumiem liecinājis E. Ziediņš.

Kratīšanas, aizturēšanas

Līdz šim gan izmeklēšana ir strādājusi vismaz daļēji citā virzienā: pats E. Ziediņš tiek oficiāli turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Taču vienlaikus jau aizvadītajā rudenī ir notikusi arī kratīšana KPMG telpās, ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte U. Petrauska, kas minēta arī E. Ziediņa liecībās.

Pagājušā gada janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, - par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, lai nelikumīgi iegūtu un legalizētu naudas līdzekļus no likvidējamās Krājbankas, un kurās, iespējams, iesaistītas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas.

Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā policijai bija radušās aizdomas, ka kāds KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mēģināt iznīcināt dokumentus, kas šī procesa ietvaros var būt nozīmīgi pierādījumi. Kā var noprast, kratīšana notikusi īpaši steidzami, jo „tāpat ir konstatēts neatliekams gadījums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešās daļas izpratnē”, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt.

Pēc drošām ziņām, arī U. Petrauska un jau pieminētais J. Bankovs ir turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās aviokompānijas airBaltic, tās īpašnieku un likvidatoru pārstāvju finanšu shēmām.

Liecības par fiktīviem līgumiem

Ne E. Ziediņš, ne viņa juridiskais pārstāvis nevēlējās sniegt komentārus saistībā ar viņa sniegtajām liecībām, taču no neoficiāliem, bet drošiem avotiem zināms, ka tieši aizdomās turētā statusa noteikšana E. Ziediņam bijusi izšķiroša, lai viņš izlemtu apjomīgās rakstiskās liecībās detalizēti izklāstīt savu skatījumu uz notikušo.

Kā liecībās aprakstījis E. Ziediņš, „nolūkā realizēt krāpniecisku plānu” pirms pieciem gadiem sagatavota un parakstīta virkne fiktīvu dokumentu – vispirms jau 2012. gada 6. februārī parakstīti divi fiktīvi kapitāla daļu pirkuma līgumi, ar kuriem Latvijas Krājbanka pārdeva B. Flikam un Taurus piederošās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāla daļas uzņēmumam Atlantijas biroji.

KPMG un tās amatpersonas uzdevušās par bankas Snoras pilnvarotajiem pārstāvjiem bez attiecīga pilnvarojuma, turklāt arī apzināti slēpušas faktu, ka maksātnespējīgā Krājbanka ir rupji pārkāpusi komercķīlas izlietošanas procedūru un nav paziņojusi ķīlas devējiem B. Flikam un Taurus par nodomu realizēt komercķīlu - Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas.

Vēl nopietnāks fakts – kā liecinājis E. Ziediņš, Taurus piederošās Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas pārdot Atlantijas birojiem likumīgi nemaz nav bijis iespējams, jo pārdošanas brīdī tām Ekonomikas policija bija uzlikusi arestu un to noņēma tikai divas nedēļas vēlāk – 22. februārī.

„Fakts, ka lēmums par aresta uzlikšanu vēlāk tika atcelts, nepadara noslēgto darījumu likumīgu ar atpakaļejošu datumu, jo iesaistītās personas labi apzinājās vai tām bija jāapzinās, ka 2012. gada 6. februārī tās aizskar kriminālprocesa ietvaros arestētu mantu, kuru pārdot nav pieļaujams,” ar norādi uz U. Petrauskas, J. Ozoliņa un E. Miezītes lēmumu liecībās min E. Ziediņš.

Manipulācijas ar ieķīlāto mantu

Liecībās detalizēti aprakstīts arī tas, kā 2012. gada 27.augustā ticis parakstīts E. Ziediņa ieskatā fiktīvs komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums par Baltijas Aviācijas Sistēmu mantas pārdošanu Atlantijas birojiem, bet dienu vēlāk - fiktīvs komercķīlas līgums savukārt par Atlantijas biroju mantas ieķīlāšanu likvidējamajām bankām – Krājbankai un Snoras.

Detalizēti aprakstot veiktos darījumus, E. Ziediņš secina: „Šo darījumu rezultātā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai MAS Latvijas Krājbanka (saskaņā ar komercķīlas likumu komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju - SIA Atlantijas biroji.”

Liecībās norādīts - šīs aizdomas apstiprina fakts, ka Atlantijas biroji tā arī nesamaksāja līgumā atrunāto naudu un maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka 2012. gada nogalē atkal paziņoja, ka arī šoreiz ir pārņēmusi no Atlantijas birojiem SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlāto mantu savā valdījumā, lai to 2014. gadā pārdotu uzņēmumam airBaltic, turklāt par daudzreiz lielāku summu - vairāk nekā 40 miljoniem eiro.

„Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aktīviem ar turpmāku šo aktīvu nodošanu AS Air Baltic Corporation, kuras patiesās parādsaistības pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas bija vairāk kā EUR 65 000 000,” liecinājis E. Ziediņš.

Uzņēmējs arī aprakstījis, kā neveiksmīgi beidzies Krājbankas darbinieka Oskara Avotiņa mēģinājums vadībai norādīt uz notiekošā nelikumīgumu: „O.Avotiņš iesniedza rakstveida paskaidrojumu MAS Latvijas Krājbanka (..), norādot, ka MAS Latvijas Krājbanka darbiniece Diāna Pelaka nav nosūtījusi likumā noteiktos paziņojumus komercķīlas devējiem.

Neapšaubāmi, šī informācija nonāca U. Petrauskas un J. Ozoliņa rīcībā. Neraugoties uz tiešiem likuma pārkāpumiem komercķīlas tiesības izlietošanas procedūrā, kas nepieļauj tālāku komercķīlas pārdošanu, U. Petrauska un J. Ozoliņš ne tikai apzināti slēpa šos likuma pārkāpumus, bet arī apzināti un ar nodomu noslēdza fiktīvu līgumu par komercķīlas realizāciju.”

KPMG klusē

Šīs publikācijas tapšanas laikā KPMG tika nosūtīti vairāk nekā desmit jautājumu, tajos gan izvērsti citējot E. Ziediņa sniegtās liecības, gan lūdzot skaidrojumus saistībā ar informāciju par notikušajām kratīšanām.

Uz lielāko daļu jautājumu KPMG atbildes sniegt atteicās norādot, ka „šobrīd tiek skatīts Baltijas Aviācijas Sistēmu maksātnespējas process, kā arī turpinās lietas izmeklēšana saistībā ar Baltijas Aviācijas Sistēmām”, tāpēc „plašākus komentārus un skaidrojumus uz iesūtītajiem jautājumiem šobrīd sniegt nevaram”.

Vienīgais, ko KPMG varot minēt saistībā ar Latvijas Krājbankas administratora īstenotajiem darījumiem 2012. un 2014. gadā, esot – „administratora rīcību visos šajos darījumos pēc bankas kreditoru ierosinājumiem ir izvērtējusi Rīgas apgabaltiesa Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kurā administratora rīcība ir tikusi atzīta par likumīgu un pamatotu”.

Fona informācija: sarežģītā darījuma būtība

Ja pavisam īsi, tad pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka (tās administrators) pārņēma no Baltijas Aviācijas sistēmām tām piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva Latvijas valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji pārņēma pašas Baltijas Aviācijas Sistēmas no to iepriekšējiem īpašniekiem – B. Flika un V. Antonova ārzonas kompānijas Taurus. Par to, kā un cik likumīgi tas notika, pārliecības nav vēl joprojām.

2012. gadā maksātnespējīgā Krājbanka (faktiski – tās administrators KPMG), likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (īpašnieki – B. Fliks un ārzonas uzņēmums Taurus Asset Management Fund Limited) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva Atlantijas birojiem visu Baltijas Aviācijas Sistēmu mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret airBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana notika ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī airBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators pārdeva par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbankas administratori Atlantijas birojiem uzdāvināja Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Faktiski Atlantijas biroji ieguva tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu (60 miljonu eiro) apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankas adminstratoram bija tiesības pieprasīt no Baltijas Aviācijas Sistēmām pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo Baltijas Aviācijas Sistēmām bija uzticams kreditors airBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildināja Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Baltijas Aviācijas Sistēmām vairs nekas nepiederēja, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi bija SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa. (Starp citu, līdz ar šiem darījumiem KPMG pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš panāca arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana KPMG, kas savukārt dod darbu pašam J. Ozoliņam.)

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas bizness.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...