Slepenie ziņojumi prezidentam radījuši jautājumus par Bērziņu, Sprūdžu un Kozlovski

Iesaki rakstu:

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ziņojumi, kurus pēc Valsts prezidenta lūguma par ministru kandidātiem bija sniegušas drošības iestādes, ko apkopojis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, nav saturējuši ziņas, kas liktu tiesiskus šķēršļus šo personu apstiprināšanai amatā. Pārsvarā runa esot par administratīvajiem sodiem, biznesa sakariem, finanšu pārbaudēm kandidātu uzņēmumos, proti, informāciju, kuru var interpretēt dažādi, bet kas neliek šķēršļus, lai kļūtu par ministru.

Tomēr visnopietnākās bažas esot raisījusi informācija par tieslietu ministra kandidātu no Nacionālās apvienības Gaidi Bērziņu. No drošiem avotiem zināms, ka ziņojumos bijušas norādes par Bērziņa vārdu Ģenerālprokuratūras izmeklētajā tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kuras ietvaros izmeklē arī tā sauktos "Lemberga stipendiātus". Šai sakarā kāds informēts avots neoficiāli minēja apzīmējumu - "Lemberga pastnieks".

Pats tieslietu ministra kandidāts Bērziņš Pietiek norādīja, ka neesot informēts par klasificēto ziņojumu saturu, bet nominētais premjera kandidāts Dombrovskis jau pēc tikšanās ar prezidentu viņam īsā telefonsarunā esot atkārtoti apstiprinājis, ka aicina strādāt savā nākamajā valdībā. No atbildes uz jautājumu, vai ticis saukts uz Ģenerālprokuratūru tā dēvētajā "Lemberga stipendiātu" lietā, Bērziņš izvairījās. 

Attiecībā uz Sprūdžu ziņojumi saturot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta veikto auditu viņa uzņēmumos un iespējamo nodokļu pārbaudi. Vislielāko neizpratni zinātājos pirmdien izraisīja iekšlietu ministra kandidāta Kozlovska vārda izskanēšana starp kandidātiem, par kuriem saņemta "neglaimojoša" informācija. Kozlovskis daudzus gadus strādājis Drošības policijā, viņam bijusi augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits, Kozlovskis vadīja NATO Rīgas Samita Organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļu, faktiski atbildēdams par dalībvalstu līderu drošības organizāciju. 

Premjera kandidāts Dombrovskis pirmdien divatā ar prezidentu Bērziņu apsprieda klasificēto ziņojumu saturu, kas publiski netiek izpausts. Tāpat slepenībā tiek turēti ministru kandidātu vārdi, par kuriem ziņojumos ietverto informāciju prezidents uztvēris kā "neglaimojošu". No premjeram tuvu stāvošiem avotiem Pietiek zināms, ka Dombrovskis centies prezidentu pārliecināt: bažas nav pamatotas. Dombrovskis apzinoties, ka viņa izredzes tikt nominētam atkārtoti, ja neizdotos šīs valdības apstiprināšana, ir minimālas.

Pēc konsultācijām Rīgas pilī Dombrovskis bija telefoniski sazinājies gan ar Nacionālās apvienības līderi un tieslietu ministra kandidātu Gaidi Bērziņu, gan Zatlera reformu partijas līderi Valdi Zatleru. Politiķi neatklāj, vai ticis uzdots jautājums par kādu ministru kandidātu nomaiņu, bet nekavējoties paziņoja, ka neredz pamatu to darīt. Jau drīz pēc tam Dombrovska birojs beidzot oficiāli publiskoja iepriekš paredzēto ministru sastāvu, kas nozīmēja - nekādu izmaiņu tajā nebūs. 

Valsts prezidentam arī nav konstitucionālu tiesību noraidīt kādus ministru kandidātus, tomēr ierasts, ka, ņemot vērā valsts galvam Satversmē uzliktās ārpolitiskās un aizsardzības funkcijas, šī amata ieņēmējs pauž savu viedokli un var ietekmēt ārlietu un aizsardzības ministru izvēli. Zatlers, būdams Valsts prezidenta amatā, vairākkārt ietekmēja arī veselības ministra izvēli, ņemot vērā, ka pirms prezidentūras bija mediķis. 

Seko mums