Iesaki rakstu: 
Kad Aināra Šlesera draugs Viesturs Koziols pērnajā augustā iegādājās a/s Diena kontrolpaketi, politiķis neslēpa gandarījumu, ka laikraksts Diena un citi šī mediju koncerna izdevumi nu būs brīvi no „Sorosa organizāciju ietekmes”, kuru Šlesers līdz tam saskatīja laikrakstā. Pagājuši daži mēneši un sarežģītā finansiālā situācija Koziola uzņēmumu mudinājusi pieteikties Sorosa fonda Latvija organizētajam jauno mediju konkursam, kurā kopējā grantu projektiem piešķiramā summa ir 50 000 eiro.
Šlesers par šo faktu nav bijis informēts. Kad Pietiek viņam ceturtdien pajautāja viedokli par Koziolam piederošā mediju uzņēmuma pieteikšanos Sorosa fonda finansējumam, Šlesers pirmajās sekundēs šķita apjucis, bet tad ātri atguvās. „Tas ir normāli – arī no Sorosa jāņem nauda. Ja viņš [Koziols] uzskata, ka grib pieteikties, nu good luck, lai piesakās. Es viņa vietā droši vien tā nebūtu darījis, bet nu, lai viņš to dara,” atteica Šlesers. Viņš skaidroja, ka nepiekrīt Sorosa ideoloģijai, bet novērtējot miljardiera biznesa tvērienu. Viņaprāt, tas, kā Sorosa finansējums neatkarības gados ticis izlietots Latvijā, esot bijis atkarīgs no vietējiem finansējuma saņēmējiem, ne tik daudz no paša miljardiera. Jautāts, vai nav nobažījies, ka Sorosa ideoloģija caur finansējumu kaut kādā veidā var ietekmēt Dienas mediju saturu, Šlesers atteica: „Nu, būs jāvērtē... būs jāvērtē.”
„Jā, tā ir taisnība,” pieteikšanos Sorosa fonda finansējumam Pietiek apstiprināja Koziols. Jāatgādina, ka pērnā gada augustā, dienā, kad Koziols paziņoja, ka nopircis 51% a/s Diena akciju, Šlesers izteicās, ka laikraksts Diena līdz ar to atbrīvojies no Sorosa finansēto organizāciju ietekmes. „Pašlaik avīze nav objektīva, ir pārāk liela ar Sorosu saistītu organizāciju ietekme,” pērnajā augustā paziņoja politiķis, piebilstot, ka laikrakstam jābūt objektīvam, nevis „politiskam ruporam”. Savukārt Koziols patlaban nesaskata pretrunas apstāklī, ka Dienas mediji tagad pieteikušies Sorosa fonda Latvija finansējumam. „Es nesaprotu jūsu jautājumu. Kāds Šleseram ir sakars ar manu uzņēmumu?” atjautāja Koziols un, aizbildinājies ar aizņemtību, tālāko skaidrojumu aicināja prasīt uzņēmuma Multimediju attīstības direktoram Edgaram Vaikulim. Ne Koziols, ne Vaikulis nevēlējās konkretizēt, kurš no Dienas mediju produktiem pretendē uz Sorosa fonda finansējumu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, runa ir par pērnajā oktobrī tirdzniecības centrā Galleria Rīga atklāto „Dienas viesistabu”, kurā regulāri tiek rīkotas publiskās debates.
„Jā, es to varu apstiprināt. Kas tur slēpjams? Es zinu, ka it kā jau ir atlasīti seši pretendenti, bet, vai starp tiem ir arī Dienas mediji, to es nevaru teikt,” Pietiek informēja Vaikulis, kurš pirms tam bija Šlesera partijas LPP/LC preses sekretārs un aktīvi darbojās apvienības Par labu Latviju priekšvēlēšanu kampaņā. „Man gribētos cerēt, ka sabiedriskās organizācijas ietekme uz medija saturu nav atkarīga no finansējuma. Tur nav runa par Sorosa ietekmi, tur ir runa par to, ka jauniem projektiem, kas nav komerciāli, kas ir vairāk tā kā sociāli orientēti, ir nepieciešams finansiāls atbalsts. Paša mediju koncerna ietvaros finansējumu ir grūti atrast, jo jau tā ir sarežģīta finansiālā situācija,” pieteikšanos Sorosa fonda konkursam pamatoja Vaikulis.
Redakcijas piebilde
Arī SIA Pietiek.lv, kam pieder portāls pietiek.lv (pietiek.com), ir iesniegusi projekta pieteikumu Sorosa fonds Latvija izsludinātajā konkursā Jaunie mediji. SIA Pietiek.lv īpašnieki ir žurnālisti Lato Lapsa, Agnese Margēviča un Baiba Rulle.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.