Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima par Tiesībsargu ceturtdien ar 53 balsīm par un 40 balsīm pret ievēlēja mazpazīstamo juristu Juri Jansonu. Balsošana notika aizklāti, ar balsošanas zīmēm, tādēļ droši uzzināt, ar kuru politisko spēku balsīm Jansons ievēlēts, nav iespējams. Oficiāli savu atbalstu Jansonam vārdos bija paudušas opozīcijas frakcijas Saskaņas centrs un Par labu Latviju (PLL), kā arī koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība. Balsojums par Tiesībsargu politikas kuluāros tiek uzskatīts par treniņu pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām - tie politiskie spēki, kuri spējuši vienoties par Tiesībsargu, spēs vienoties arī par prezidentu, lai gan PLL pārstāvis Ainārs Šlesers apgalvo - par prezidentu viņa apvienība varot vienoties arī ar Vienotību.

Par otra koalīcijas partnera Vienotības izvirzīto Tiesībsarga amata kandidāti, tiesnesi Anitu Kovaļevsku nobalsoja 39 tautas kalpi, pret bija 54. Kopumā no vēlēšanu urnas tika izņemti 97 balsošanas biļeteni, no kuriem par derīgiem atzīti 93. Pret visiem kandidātiem bija nobalsojis viens tautas kalps.

Lai gan formāli pēc Saeimas frakciju oficiāli paustās pozīcijas lielākas izredzes tikt ievēlētam bija Jansonam, aiz kura stāvēja 51 SC un ZZS deputāts, parlamenta kuluāros jau nedēļu pirms balsojuma bija jūtama nervozitāte, ka aizklātajā balsojumā ne visi šo frakciju deputāti varētu nobalsot par Jansonu, izmantojot slēptā balsojuma doto brīvību.

Ja par Jansonu būtu nobalsojuši visi, kas solīja no ZZS, SC un PLL, tad viņam kopumā vajadzēja savākt 59 balsis. Tomēr Tiesībsargs tika ievēlēts ar 53 balsīm.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc Jansona ievēlēšanas Pietiek pieļāva, ka daļa zaļo zemnieku varētu būt nenobalsojuši par Jansonu, bet šis balsojums neesot tik būtisks, lai par to uztrauktos. "Varbūt, bet es par to nesatraucos," teica Brigmanis.

Viens no PLL līderiem Ainārs Šlesers neslēpa, ka viņa frakcijas balsis varēja būt izšķirošās Jansona ievēlēšanai. Jautāts, vai no šāsdienas balsojuma var izdarīt secinājumu, ka šīs pašas trīs frakcijas vienosies un ievēlēs Valsts prezidentu, Šlesers pieļāva, ka iespējami citi varianti. "Es neizslēdzu tādu iespēju, bet es neizslēdzu arī iespēju vienoties ar Vienotību. Viss atkarīgs no kandidāta, no apstākļiem, no tā, ar ko mums sapasēs viedokļi," vasaras sākumā gaidāmo prezidenta vēlēšanu kontekstā prognozēja Šlesers.

ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis aicināja neizdarīt tālejošas prognozes, kā balsojums par Tiesībsargu var atspoguļoties Valsts prezidenta vēlēšanās. "Es nedomāju, es nedomāju. Šī vienkārši bija sakritība, sakritība," uz jautājumu, vai ZZS, SC un PLL vienosies arī balsojumā par prezidentu, Pietiek apgalvoja Brigmanis.

PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns Pietiek norādīja, ka no Vienotības nav nākuši nopietni centieni panākt vienošanos par atbalstu Tiesībsarga kandidātei Kovaļevskai, kas politiķi izbrīnot, jo jau balsojuma priekšvakarā bijis skaidrs, ka visu var izšķirt astoņas PLL balsis. Iepriekš PLL deputāts Māris Kučinskis Pietiek atzina, ka frakcijā līdz ceturtdienas rītam vēl svārstījušās domas, jo daļai deputātu bijis pozitīvs viedoklis arī par Kovaļevsku. 

Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek uzsvēra, ka "darījām visu, kas bija mūsu spēkos, lai panāktu atbalstu labākajam kandidātam", ar to domājot Kovaļevsku. Neoficiāli no opozīcijas puses izskan pieļāvumi, ka Vienotības centieni panākt Kovaļevskas ievēlēšanu bijis "teātris", jo Jansona ievēlēšana tai ļauj pozicionēties iepretim koalīcijas partnerim ZZS, ar kuras balsīm ievēlēts, iespējams, vājāks Tiesībsarga kandidāts. Proti, Jansona kompetence un atbilstība amatam salīdzinājumā ar Kovaļevsku ir apšaubīta no ekspertu puses un publiskās diskusijās. "Šis gadījums liecina par to, ka koalīcijā ir domstarpības tiesiskuma jautājumos, un tas nav nekāds jaunums," pēc balsojuma žurnālistiem norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).

"Valdībai ir veicami ļoti daudzi uzdevumi, lai veiktu strukturālās reformas un iezīmētu valsts tālāko attīstību. Un šī koalīcija, kas ir izveidota, ir acīmredzot optimālākā, kas spēj šajā Saeimā strādāt. Mēs uzskatām, ka vēl joprojām ir koalīcija, kas ir rīcībspējīga - kā jūs redzējāt likumprojekti tiek pieņemti, tiek nodoti komisijām, tātad šī koalīcija ir rīcībspējīga," teica Āboltiņa.

Neoficiāli gan politiķi no Vienotības, gan ZZS, SC un PLL atzīst – Tiesībsarga balsojuma patiesā nozīme slēpjas iespējā nodemonstrēt savstarpējo uzticību vai ietekmi pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs iepriekš Pietiek nenoliedza Tiesībsarga vēlēšanu nozīmi, to nodēvējot par „uzticības balsojumu”. „Tiem, kas šmauksies ar balsīm, tālāk būs grūti rēķināties ar Saskaņas centru,” brīdināja politiķis.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...