Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satiksmes ministrija, kas ir valstij piederošo lidsabiedrības airBaltic vairākuma akciju turētāja, vēlākais, ceturtdien vērsīsies Patentu valdē, lūdzot sniegt visu informāciju par ar airBaltic saistītās Baltic Miles preču zīmes reģistrēšanu uz Bertoltam Flikam piederošās firmas Baltijas aviācijas sistēmas vārda. Fliks ar preses pārstāvja, ekspremjera Andra Šķēles znota Jura Pētersona starpniecību preču zīmju atgūšanas finansiālos un juridiskos aspektus nekomentē.

„Protams, ka tā situācija nav normāla. Nav normāli, ka Fliks mūs vazā aiz deguna, sarunās solot kaut ko vienu, bet realitātē rīkojoties pretēji. Ceru, ka mēs atradīsim tam juridisku risinājumu,” - tā Pietiek atzina, kāda valdībai tuva amatpersona, vērtējot situāciju, kāda izveidojusies gan ap airBaltic zīmola atgūšanu lidsabiedrības īpašumā, gan valsts mazspēju mainīt airBaltic akcionāru līgumu.

Pietiek zināms, ka, vēlākais, ceturtdien Satiksmes ministrija (SM), kas ir 52,6% valstij piederošo airBaltic daļu īpašniece, vērsīsies Patentu valdē ar oficiālu vēstuli, prasot izskaidrot preču zīmes Baltic Miles reģistrēšanas uz lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vārda juridiskos aspektus. Par to trešdien ziņoja portāls IR.

Savukārt SM uzsver, ka nav bijusi informēta par šādu Patentu valdes lēmumu. Pēc SM valsts sekretāra Anrija Matīsa Pietiek atzītā, SM aicinās Patentu valdi sniegt juridisko skaidrojumu par preču zīmes reģistrāciju, lai pēc tam izvērtētu, kādas ir valsts SM personā iespējas apstrīdēt šo Patentu valdes lēmumu.

Saskaņā ar likumdošanu Patentu valdē reģistrētās preču zīmes likumību var apstrīdēt trīs mēnešu laikā. No Matīsa teiktā izrietēja, ka ministrija ir gatava tiesāties par šo Patentu valdes lēmumu, lai preču zīmi atgūtu airBaltic īpašumā.

Noprotams, ka ministrija uzskata – Patentu valdei nebija tiesības reģistrēt airBaltic iepriekš piederošo preču zīmi Baltic miles uz Flikam piederošās kompānijas vārdā, jo ministrija kā airBaltic līdzīpašniece jau ilgstoši ar BAS risina strīdu par airBaltic zīmola un preču zīmju atdošanu lidsabiedrības īpašumā.

Ministrija arī uzskata, ka Fliks kā airBaltic valdes priekšsēdis un BAS īpašnieks mērķtiecīgi nav atbildējis uz SM viņam jau septembrī nosūtīto vēstuli, kurā lūgts izskaidrot juridiskos un finansiālos aspektus par zīmola atgūšanu. Atkārtotu vēstuli ar šādu lūgumu satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Flikam un viņam piederošajai BAS nosūtījis otrdien.

Flika un BAS preses pārstāvis, apvienības Par labu Latviju (PLL) līdera, 10. Saeimas deputāta Andra Šķēles znots Juris Pētersons pāris dienas Pietiek liedzās, ka BAS jebkādu vēstuli no SM būtu saņēmusi.

Viņš Pietiek aicināja norādīt ministrijas vēstules numuru, lai BAS vārdā varētu sniegt konkrētu atbildi. Kad Pietiek Pētersonu informēja par ministra vēstules numuru un papildus tam lūdza informēt, kāda ir summa, par kādu valstij no BAS jāatpērk airBaltic zīmols un saistītās preču zīmes, Pētersons atbildēja: „BAS ar mediju, tai skaitā, pietiek.com starpniecību attiecības starp akcionāriem nekomentēs - arī summas, arī finanšu un juridiskos aspektus.”

Tas, ka Flikam piederošā BAS pērnā gada nogalē par 13 miljoniem eiro (ap 9,1 miljons latu ) nopirkusi (samaksāta tikai daļa summas) airBaltic zīmolu un ar to saistītās preču zīmes (airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi), kļuva zināms šovasar, pēc airBaltic gada pārskata publiskošanas.

Toreiz atbildīgās SM amatpersonas un airBaltic padome vismaz publiski izteicās, ka pār šo darījumu neko nav zinājušas. Savukārt Fliks zīmolu solīja atdot valsts īpašumā, bet tā iegādi skaidroja ar formālu grāmatvedības darbību, kas veikta, lai uzlabotu airBaltic bilanci.

Pietiek ziņoja, ka kontroli pār airBaltic Flikam nodrošina lidsabiedrības akcionāru līgums, kas noslēgts bijušā satiksmes ministra (pašreiz Saeimas deputāts no PLL) Aināra Šlesera darbības pēdējās dienās, 2009.gada 4.martā. Šis līgums būtiski ierobežo valsts kā lielākā lidsabiedrības akcionāra intereses. Līgumu neizdodas mainīt, jo saskaņā ar to nekādas izmaiņas nevar tikt veiktas, ja tam nepiekrīt privātais akcionārs - Flikam piederošā BAS.

Saistībā ar šo līgumu izskanējusi neoficiāla informācija, ka Šlesers to parakstījis, rūpējoties par Flika, nevis valsts interesēm, un ka, iespējams, Šleseru un otru PLL līderi Šķēli ar Fliku un airBaltic saista ciešākas finansiālās un patieso īpašnieku attiecības.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...