Iesaki rakstu: 
Atjaunotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisija, kas pirmdien Ģenerālprokuratūras telpās sanāca uz pirmo sēdi, vienojusies, ka nelems par KNAB vadītāju iesniegumā premjeram un ģenerālprokuroram uzrādītajiem 76 biroja priekšnieka Normunda Vilnīša pārkāpumiem. Komisijā panākta vienošanās, ka ar to jānodarbojas prokuratūrai.
Ar premjera Valda Dombrovska rīkojumu novembra otrajā pusē atjaunotā KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisija, kurai uzdots analizēt biroja priekšnieka Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus, pirmdien, sanākot uz savu pirmo sanāksmi, vienojusies, ka nevērtēs vairāku KNAB vadošo darbinieku iesniegumā premjeram un ģenerālprokuroram minētos 76 Vilnīša pārkāpumus.
Pēc kādā komisijas locekļa, kurš vēlējās palikt anonīms, Pietiek atzītā, komisija nospriedusi, ka tā nav kompetenta un tās rīcībā nav arī tādu resursu, lai izvērtētu KNAB vadītāju iesniegumā minētos Vilnīša pārkāpumus.
Komisija secinājusi, ka ar iesniegumā minēto faktu izvērtēšanu jānodarbojas prokuratūrai, kurai arī jāizlemj, vai par kādu no 76 faktiem ir pamats uzsākt izmeklēšanu, ierosinot kriminālprocesu.
Atjaunoto KNAB reformu komisiju vada virsprokurors Arvīds Kalniņš, uz savu pirmo sanāksmi tā pirmdien sanāca prokuratūras telpās.
Komisijā darbojas arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, tāpat arī Saeimas Iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Vienotība) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS).
Vilnīša rīcības novērtējums un priekšlikumi biroja struktūras reformai komisijai premjeram jāsniedz līdz 10.janvārim.
Pietiek jau rakstīja: KNAB vadītāju iesniegums liecina, ka tajā starp 76 punktiem minēta virkne Vilnīša pārkāpumu un faktu, kuri prasītu nopietnu izmeklēšanu un kuri var kalpot par pamatu, lai premjers aicinātu Saeimu lemt par Vilnīša atbilstību amatam.
Starp iesniegumā minētajiem ir fakti par to, ka Vilnītis un ar viņa „svētību” pieņemti KNAB darbinieki, iespējams, nopludina operatīvo informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi izmeklēšanu, vēl vairāk, iespējams, pat izjaukusi kādu KNAB sāktu kriminālprocesu. Tāpat KNAB vadītāju iesniegumā norādīts būtisks fakts, kas ļauj secināt, ka Vilnītis, izmantojot savas pilnvaras, bez saskaņošanas ar izmeklētājiem izbeidzis pārbaudes lietas par augstām amatpersonām, to vidū ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (Vienotība) un CSSD priekšnieku Andri Lukstiņu saistītās administratīvās pārbaudes lietās. Kopumā vērtējot KNAB vadības iesniegumu pret Vilnīti, neoficiāli izskan, ka pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu ir vairāk nekā pietiekams.
Prokuratūra pagaidām tikai uzsākusi standarta pārbaudi par KNAB darbinieku iesniegumu, tās ietvaros tiks izlemts, vai par iesniegumā minētajiem faktiem ir pamats uzsākt izmeklēšanu un kriminālprocesu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
