Sprindžuks nevarīgs, Helmanis atriebīgs, kas notiek ar reorganizāciju?
Ritvars Raits, “Ogres Ziņas”26.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā pavisam klusu izskanēja ziņa par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa uzbrukumos Ogres Vēstures un mākslas muzeja (OVMM) kolektīvam nav konstatējusi tādus pārkāpumus, lai būtu pamats mēru atstādināt no amata. Pa to laiku starp Helmaņa atriebības dzirnakmeņiem jau atkal nokļuvusi OVMM bijusī direktore, kuru sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Helmaņa rokaspuiši un rokasmeitas visas savas darbības pret OVMM kolektīvu pamato ar iecerēto novada muzeju reorganizāciju, kas patiesībā nemaz nav notikusi un, kā izrādās, tikšot atcelta.
“VARAM, vērtējot dokumentus, nekonstatēja pārkāpumus, kas būtu pietiekami, lai VARAM ministrs varētu izmantot likuma pienākumu un tiesības atsaukt domes priekšsēdētāju. Tā ir tā īsā atbilde. Protams, mēs redzam daudzas blakuslietas, kas neliecina par labu pārvaldību, kas met ēnu uz Ogres pašvaldību, viņas imidžu, un mēs neredzam arī caurspīdīgu un arī labu komunikāciju ar iedzīvotājiem un darbiniekiem,” - tādu komentāru TV3 žurnālistiem sniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Par spīti labas pārvaldības pārkāpumiem, ministram nav likumā paredzētu instrumentu šādu situāciju noregulēšanai. Viņš varot tikai mudināt politiķus apdomāties un mainīt attieksmi. Sprindžuks arī atgādināja, ka jau nākamgad vietvaru iedzīvotājiem būs iespēja rīkot referendumus, tostarp par domes atlaišanu.
Kamēr Sprindžuks nevar neko citu kā tikai mudināt politiķus apdomāties un mainīt attieksmi, Ogres novada mērs Helmanis sekmīgi turpina atriebties nu jau bijušajai OVMM direktorei Evija Smiltniecei par to, ka februāra sākumā visa Latvija uzzināja par viņa brāļošanos ar kara noziedznieka Putina līdzdalībnieku Pjotru Avenu. 5. aprīlī Ogres novada pašvaldība, ne ar pušplēstu vārdu nepieminot konflikta patiesos iemeslus, uzskaitīja veselu virkni pārkāpumu, kuri it kā konstatēti Smiltnieces darbībā, kā arī paziņoja, ka viņai izteikts rājiens.
Praktiski tajā pašā laikā KNAB saņēma iesniegumu no Ogres novada pašvaldības ar lūgumu pārbaudīt iespējamu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu, muzeja amatpersonai vairākkārt pieņemot lēmumus un izdodot rīkojumus, tai skaitā par darba izpildes novērtējumu, prēmiju un piemaksu piešķiršanu, attiecībā uz savu radinieku. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka runa atkal ir par Eviju Smiltnieci, jo jau daudzus gadus pirms tam, kad pašvaldība viņai uzticēja OVMM direktora amatu, šajā pašā iestādē par vēsturnieku strādāja Evijas dzīvesbiedrs Arno Smiltnieks.
Kā noskaidroja “Ogres Ziņas”, KNAB nupat pieņēma lēmumu atzīt Eviju Smiltnieci par vainīgu administratīvo pārkāpumu izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu (400 eiro). Pats galvenais bijušās direktores pārkāpums – Evija Smiltniece nebija informējusi Ogres novada pašvaldības vadību par to, ka Arno Smiltnieks ir viņas laulātais. Protams, no vienas puses tas šķiet absurdi, ka Evijai, kura muzejā strādāja kopš 1997. gada, 2016. gadā bija jāinformē mērs par to, ka viņa ir laulībā ar Arno, kurš tajā pašā iestādē sāka strādāt jau 1987. gadā. Tomēr, kā zinām, viens likums – viena taisnība visiem, pat ja tas tiek izmantots atriebības nolūkos.
Par to, ka mēram Helmanim arī tāpat bija labi zināms abu Smiltnieku ģimenes stāvoklis, liecina kaut vai viņa prasība Evijai “savaldīt savu vīru”, kad Arno neizturēja un centās aizstāvēt sievu no domes priekšsēdētāja apvainojumiem, kā arī Helmaņa nesen sociālajā tīklā publicētais neslavu ceļošais ieraksts par muzejā strādājošo laulāto pāri, kas “bija prasti blēži”.
Starp citu, Ogres novada pašvaldībā KNAB sods par interešu konfliktu ir kā izcilības zīme. Starp 23 domes deputātiem labi, ja pāris ir tādi, kas pie tāda vēl nav tikuši. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā notika domes sēde, kurā pēc KNAB jau atkārtoti sodītā domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa iniciatīvas tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, kas izstrādās Ētikas kodeksu. Darba grupu vadīs izpilddirektors Pēteris Špakovskis, viņa vietniece – izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, starp grupas locekļiem divi deputāti – Jānis Kaijaks un Atvars Lakstīgala. Visi nosauktie pēdējā gada laikā bijuši izsaukti uz KNAB, kur saņēma sodus par administratīvajiem pārkāpumiem.
Ogres novada pašvaldības darbinieki, kuri Helmaņa uzdevumā izrēķinājās ar OVMM kolektīvu par “pretimrunāšanu”, vienmēr aizbildinājās ar to, ka notiek novada muzeju reorganizācija, pret kuru muzejniekiem esot iebildumi. Jā, tiešām, 2022. gada 22. decembrī Ogres novada dome pieņēma lēmumu par tādu reorganizāciju, tās veikšanu uzticot jau pieminētajai izpilddirektora vietniecei Danai Bārbalei. Izpildes termiņš – 2023. gada 30. jūnijs.
Termiņš jau “klauvē pie durvīm”, bet kas šajā reorganizācijā reāli izdarīts, ja neskaita to, ka divreiz sodīta Evija Smiltniece, bet puse no muzeja kolektīva uzteikusi darbu? Izskatās, ka nekas. Vēl vairāk – patiesībā pašvaldības pārsteidzīgi iecerētā reforma ir vienkārši absurda, jo tās dēļ gan Ogres Vēstures un mākslas muzejs, gan A. Pumpura Lielvārdes muzejs pazaudētu savas akreditācijas, kuras derīgas vēl vairākus gadus. “Ogres Ziņu” rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, ka pašvaldībā kāds tomēr nācis pie prāta, tāpēc Ogres novada muzeju reorganizācija tiks atcelta.
Tagad atliek tikai gaidīt, vai Ogres novada pašvaldībai ar tās “necaurspīdīgo un slikto komunikāciju ar iedzīvotājiem un darbiniekiem” pietiks drosmes atzīt savu kļūdu un paziņot par muzeju reorganizācijas atcelšanu. Par to, ka jau tuvākajā laikā Egila Helmaņa vadītā pašvaldība ziņos par to, cik slikta ir muzeja bijusī direktore Smiltniece un kā KNAB viņu sodīja, varat nešaubīties. Toties, ja pašvaldības ziņu arhīvā gribēsiet atrast informāciju par to, ka KNAB pēdējā pusgada laikā sodīja arī pašu Helmani, vēl pāris desmitus deputātu, izpilddirektoru, viņa vietnieci un vēl ne vienu vien izpildvaras darbinieku, tad – neceriet un netērējiet velti laiku…
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
