Sprūdža ministrija atvainojas par informācijas nesniegšanu, bet ne par melošanu tiesai
PIETIEK07.10.2013.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Edmunda Sprūdža vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pildot tiesas spriedumu, oficiāli atvainojusies par informācijas nesniegšanu Pietiek pārstāvim, taču atvainošanās vēstulē ne ar vārdu nav pieminējusi to, ka šo prāvu zaudēja tikai tāpēc, ka tiesā atklājās tās meli - ministrija sākotnēji tiesai bija apgalvojusi, ka nekādu informācijas pieprasījumu vispār neesot saņēmusi.
"Pamatojoties uz Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 30.augusta spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420591312 nospriesto, ministrija Jums atvainojas par Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmās daļas prasību neievērošanu, proti, rakstveida atbildes nesniegšanu uz Jūsu 2012. gada 17. oktobra informācijas pieprasījumu," teikts ministrijas administrācijas vadītāja Gundara Kauliņa oficiālajā vēstulē.
Tajā arī apliecināts, ka "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir veikusi nepieciešamos iestādes iekšējās darbības pilnveidojumus, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos turpmāk un nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt atbildes un informāciju saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību".
Taču vēstulē ne ar vārdu nav pieminēts tiesas spriedumā fiksētais: Sprūdža vadītā ministrija šo prāvu zaudēja tikai tāpēc, ka tiesā atklājās tās meli - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākotnēji tiesai bija apgalvojusi, ka nekādu informācijas pieprasījumu vispār neesot saņēmusi.
Šīs lietas aizsākumi datējami ar laiku, kad Sprūdžs atkārtoti atstādināja - kā vēlāk izrādījās, prettiesiski - no amata Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Toreiz ne Sprūdžs, ne ministrija nevēlējās sniegt Pietiek pieprasīto informāciju saistībā ar šo atstādināšanu.
Kad Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, ministrija savos oficiālajos paskaidrojumos tiesai paziņoja - nekāds oficiāls iesniegums vispār neesot saņemts. Ministrija pat norādīja uz to, ka pieteikumā tiesai Pietiek pārstāvis arī neesot sniedzis pierādījumus, ka šādu iesniegumu tiešām nosūtījis.
Kā nu norādīts tiesas spriedumā, tikai pēc tiesas pieprasījuma, gatavojot tai atbildi, "ministrijas lietvedībā atrasts pieteicēja 2012.gada 17.oktobra iesniegums, kas nosūtīts Ministrijai ierakstītā pasta sūtījumā". Līdz ar to Sprūdža vadītā ministrija tika pieķerta sākotnējos melos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
