Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) trešdien nomainījis ar ES fondu naudas apguvi saistītās valsts SIA Vides projekti valdi, ar ministrijas līdzšinējo - zaļo zemnieku - politisko vadību saistītus cilvēkus aizstājot ar ZRP pārstāvjiem. Sprūdžs Vides projektu līdzšinējai vadībai pārmet "politisko mazspēju un neieinteresētību", kā rezultātā iestādei izveidojies vairāk nekā 100 000 latu nodokļu parāds.
Līdz šim VSIA Vides projekti valdē bija trīs locekļi. Bez Vides projektu ilggadējā valdes priekšsēdētāja Ivara Ozoliņa tajā darbojās arī divi ZZS pārstāvji – bijušā vides ministra Raimonda Vējoņa ilggadējs padomnieks, Latvijas Zaļās partijas biedrs Henrijs Avots un Latvijas Zaļās partijas biedrs Mārtiņš Jirgens, kurš arī ir regulārs ZZS ziedotājs.
VSIA Vides projekti valdē ieceltais Guntars Viziņš ir ZRP Ētikas komisijas vadītājs, viņam ir politologa izglītība. Otrs valdē ieceltais – Aigars Lisovskis – Saeimas vēlēšanās ar 23. numuru kandidēja no ZRP saraksta Vidzemē. Viņš ir uzņēmējs ar ekonomista izglītību. Sprūdžs noliedz, ka politiskā piederība bijis kritērijs abu iecelšanai. Jautājums neesot bijis atliekams, jo līdzšinējai valdei beidzies pilnvaru termiņš un pēc vairāku kandidātu izvērtēšanas ministrs nolēmis tās sastāvu samazināt, virzot Viziņu un Lisovski.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pietiek uzsver, ka izmaiņas VSIA Vides projekti ir veiktas pēc tam, kad atklāti saimnieciskās neizdarības fakti. Iestādei konstatēts vairāk nekā 100 000 latu liels nenomaksāto nodokļu parāds, informēja ministrs. Kā pārliecinājās Pietiek, Vides projektu finanšu pārskatā par 2010. gadu norādīts 109 704 latu liels parāds par nenomaksātajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Gada laikā šis parāds trīskāršojies, jo 2009. gadā bijis 31 399 latu liels. „Iestāde ir nolaista politiskās mazspējas un neieinteresētības dēļ un iet uz likvidāciju šā gada laikā,” norādīja Sprūdžs. Tieši šī apsvēruma dēļ esot izraudzīti VSIA Vides projekti jaunie valdes locekļi – gan Lisovskim, gan Viziņam esot atbilstoša pieredze. „Tas, ka ir ZRP biedri, tas šajā gadījumā nebija kritērijs, abi ir ar pieredzi tieši struktūru reorganizācijā,” apgalvo Sprūdžs.
Lursoft datubāzē redzams, ka VSIA Vides projekti pēdējo gadu laikā ņēmusi divus kredītus SEB bankā, ieķīlājot visu iestādes mantu. 2011. gada 15. septembrī reģistrēta komercķīla ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu - 45 000 latu. Tajā pašā datumā dzēsta 2009. gada 13. maijā reģistrētā komercķīla ar nodrošināto prasījuma maksimālo summu - 135 000 latu.
Vides projekti līdz šim nodarbojušies ar vides investīciju projektu ieviešanu, vadību un uzraudzību, kas finansēti no valsts budžeta, ES fondu un citiem līdzekļiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
