Iesaki rakstu: 
Nespējot atspēkot publiskotos faktus saistībā ar viņa netiešā daļējā īpašumā esošā uzņēmuma Varavīksnes nami darījumiem 2007. un 2008. gadā, pašreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ķēries pie meliem. „Ir samaksāti visi nodokļi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos,” Štokenbergu citē portāls TVNET, kaut uzņēmuma gada pārskati un kreditoru sapulces dati rāda, ka nodokļi nebūt nav samaksāti, - Varavīksnes nami valsts budžetam palikuši parādā iespaidīgas summas.
Šādi tieslietu ministrs publiski izteicās pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca neatkarīgo auditoru slēdziens par Varavīksnes namu darbībām, no kura izriet – mākslīgi sadalot nekustamo īpašumu dzīvokļos un zemē, uz kuras daudzdzīvokļu māja uzbūvēta valsts pievienotās vērtības nodokļa maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda bijusi „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.
Ne uz vienu no Pietiek jautājumiem Štokenbergs nevēlējās atbildēt, savukārt portāls TVNET publicējis šādu ministra skaidrojumu: „Ir samaksāti visi nodokļi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos. Ja zeme netiktu pārdota atsevišķi, tad dzīvokļus varētu pārdot tikai pēc pēdējās no sešām mājām nodošanas ekspluatācijā un nevienu dzīvokli pircēji nevarētu ierakstīt zemesgrāmatā. Rakstā minētās interpretācijas ir tālu no realitātes.”
Taču, kā rāda nu jau maksātnespējīgo Varavīksnes namu kreditoru sapulces protokols, kas datēts ar pagājušā gada 9. novembri, Štokenbergs nerunā taisnību, - dažādu nodokļu maksājumos tagadējā ministra uzņēmums valstij palicis parādā vairāk nekā 395 tūkstošus latu.
Kreditoru sapulces protokolā aplēsts, ka Štokenberga firma uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumos kā pamatsummu nav nomaksājusi vairāk nekā 247 tūkstošus latu, savukārt vēl vairāk nekā 92 tūkstoši latu aprēķināti kā nokavējuma nauda.
Štokenbergs trešdien nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu – kāpēc viņš melo, publiski apgalvojot, ka „ir samaksāti visi nodokļi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos”, ja reiz SIA Varavīksnes nami kreditoru sapulces protokols rāda, ka uzņēmums valstij nav nomaksājis ievērojamas summas?
Kā Pietiek jau informējis, Štokenberga uzņēmums ne tikai palicis valstij parādā ievērojamas summas, bet arī laikā, kad jau slīcis nodokļu parādos, tomēr prāvas summas pārskaitījis saviem īpašniekiem – tostarp SIA Kapitāla virsotne, kurā Štokenbergam pieder 12,5% kapitāldaļu.
Līdz 2008. gada 15. augustam Štokenberga firmai valstij uzņēmumu ienākuma nodoklī vajadzēja nomaksāt vairāk nekā 463 tūkstošus latu, taču, kā rāda auditoru ziņojums un Lursoft dati, līdz gada beigām uzņēmums valstij parādā tā arī palika aptuveni 257 tūkstošus latu.
Toties šajā laikā, kā norādīts auditoru ziņojumā, Štokenberga firma, nespējot atrast naudu nodokļu maksājumiem, tomēr spēja nodrošināt līdzekļus citām vajadzībām. Tā četrus mēnešus pēc nodokļu nomaksas termiņa, 2008. gada 17. decembrī Varavīksnes nami divos maksājumos nomaksājuši aizdevumus (dzēsuši saistības) Kapitāla virsotnei.
„2008. gada 17. decembrī, ar identifikācijas Nr. 1.12.2008 un Nr. 2-12.08, veicot arī divus ierakstus par saistību dzēšanu grāmatvedībā summā EUR 59035.54 un EUR 52007.50, kas attiecināti uz saistību pret Kapitāla virsotne dzēšanu, attaisnojuma dokumenti par minētiem ierakstiem nav atrodami,” par šiem maksājumiem no vienas kabatas otrā teikts auditoru slēdzienā. Turklāt nodokļu parādos grimstošā Štokenberga firma maksājumus veikusi arī citai tās līdzīpašniecei – Svetlanai Vāverānei, kurai atdoti aizdevumi 94 tūkstošu latu un 98 tūkstošu eiro apmērā.
Rezultātā Štokenbergs un viņa kompanjoni daļu līdzekļu no grimstošā nekustamo īpašumu uzņēmuma atguva, un rezultātā Štokenberga tiešā līdzīpašumā esošā Kapitāla virsotne, kā rāda Lursoft dati, 2008. gadu beidza ar nepilnu 50 tūkstošu latu peļņu.
49% kapitāldaļu SIA Varavīksnes nami pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā sapulcējusies raiba kompānija: kā rāda Lursoft datu bāze, tā vienlīdzīgās daļās reizē ar Štokenbergu pieder arī bijušajam Lattelecom un Parex bankas vadītājam Nilam Melngailim, kādreizējā Krājbankas prezidenta Arnolda Laksas uzņēmumam AL Investīcijas, juristiem Gundaram Ceram un Ivaram Gruntem, bijušajam baņķierim Vilim Dambiņam, kā arī mazāk pazīstamajiem uzņēmējiem Raitim Tumaševskim un Jurijam Petuhovam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
