Strādāsim, līdz premjers skaļi atzīs, ka šīs valsts prioritāte ir tās iedzīvotāji

Iesaki rakstu:

2011. gads iesākās ar sāpīgu notikumu, - pildot dienesta pienākumus, dzīvību zaudēja mūsu biedrs Andris Znotiņš. Šis sāpīgais notikums vedināja uz nopietnām pārdomām par šīs traģēdijas cēloņiem un sekām, par cilvēka dzīvības un darba vērtību. Mūsu biedra darbs tika novērtēts ar aptuveni 300 latiem mēnesī, un dzīvība tika novērtēta ar 50 tūkstošiem latu.

Viss it kā ir likumīgi, un, kas ir likumīgi, tam vajadzētu būt arī taisnīgi, bet jau 2010.gada nogalē vērsām ministriju un Saeimas uzmanību uz nesamērību valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā.

Iepazīstoties ar VID datu bāzē atrodamajām deklarācijām, piemēram, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2009. gadā ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības nopelnījis 510 tūkstošus latu, 2010.gadā viņš saņēmis jau 735 tūkstošus latu. Tiesu izpildītāju atlīdzība tiek aprēķināta atbilstoši 28.12.2004. MK noteikumi Nr.1075 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.

Ieteicām pārskatīt šos noteikumus atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī. Piedāvājām daļu no tiesu izpildītāju labā iekasētajiem piedziņas izdevumiem novirzīt valsts budžetā. Kā arī, ņemot vērā, ka Tiesu izpildītāju likuma 5.pants nosaka, ka amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām, piedāvājam arī zvērinātus tiesu izpildītājus iekļaut valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu vienotajā atalgojuma sistēmā.

Policijas darbiniekiem, kas pildot savus dienesta pienākumus riskē ar savu dzīvību, kopš 2009.gada ir pat par 50% samazināts atalgojums, bet zvērinātu tiesu izpildītāju (amata darbībā pielīdzināti valsts amatpersonai) ienākumi kopš 2009.gada ir ievērojami pieauguši.

No Finanšu ministrijas saņēmām cinisku atbildi, ka viss ir likumīgi, ka zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzība netiek finansēta no valsts budžeta, līdz ar to pašlaik Ministru kabinets nav lēmis par zvērinātu tiesu izpildītāju iekļaušanu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 80.pantu Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka Ministru kabinets.

Savukārt Saeima mūs informēja, ka atbildi sniegs Juridiskā komisija, ko tā arī līdz šim neesam saņēmuši.

Ņemot vērā, ka savu iesniegumu adresējām visām Saeimas frakcijām, tad īpašas uzmanības vērta ir politisko partiju apvienības Vienotība Saeimas frakcijas 2011.gada 20.janvāra ciniskā atbilde uz mūsu iesniegumu par policijas darbinieku pēdējos gados par 50% samazinātajām algām un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību.

Šo vēstuli ir parakstījis politisko partiju apvienības Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis: „LR Saeimā 2010. gadā pieņēma jaunu Maksātnespējas likumu, kas būtiski uzlaboja to kredītņēmēju situāciju, kuriem ir iestājušās problēmas ar savu saistību izpildi, taču jebkuram cilvēkam vajadzētu rūpīgi iepazīties ar tām saistībām, kuras viņš uzņemas un kritiski izvērtēt savas iespējas. Ja jums ir vēl kādi ierosinājumi par izmaiņām normatīvajos aktos Politisko partiju apvienības Vienotība Saeimas frakcijas deputāti labprāt ar tiem iepazīsies.”

Šo atbildi vērtējam kā „spļāvienu tieši sejā” katram policistam un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem kopš 2009. gada piespiedu kārtā tika samazinātas algas, lai glābtu finanšu sistēmu. Nevaicājot piekrišanu, policistu algas tika samazinātas pat par 50%, tādā veidā policisti faktiski tika padarīti par trūcīgiem un nespējīgiem pilnībā izpildīt savas saistības, bet tiesu izpildītāju ieņēmumi tajā pat laikā būtiski pieauga.

2009. gadā aicinājām valdību algu samazinājumu uzskatīt par aizņēmumu, kas, beidzoties krīzei, ir jāatdod, bet valdība mūs nevēlējās uzklausīt, bez ierunām atņemot plānotos ienākumus un padarot par nabagiem, lai glābtu valdības prioritāti- finanšu sistēmu. Šobrīd premjers ir publiski paziņojis, ka finanšu sistēmu esam izglābuši, bet Dzintars Zaķis pateicības vietā mums ir atļāvies uzrakstīt, ka jebkuram cilvēkam vajadzētu rūpīgi iepazīties ar tām saistībām, kuras viņš uzņemas, un kritiski izvērtēt savas iespējas, kā izeju piedāvājot maksātnespēju.

Līdzšinējais dialogs ar Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem liecina, ka piedzinēju (parasti banku) intereses tiek vērtētas augstāk par bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem. Respektīvi, jebkurš līgums tiek vērtēts augstāk par vecāku pienākumu, kas tam ir uzlikts ar likumu.

Esam izpētījuši arī citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības). Darbinieki, kuriem netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav motivēti pilnvērtīgi strādāt, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī, vai izbraukt no tās.

2012. gadā turpināsim jau iesāktos darbus un neapstāsimies, kamēr nebūsim panākuši, lai mainītos šīs Saeimas un valdības prioritātes un nākošajā uzrunā tautai premjers skaļi atzīs, ka šīs valsts prioritāte ir tās iedzīvotāji.

Seko mums