Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, uzzinot, ka žurnālistes jautājumi viņai tiek uzdoti saistībā ar Lato Lapsas un citu autoru topošo grāmatu, kurā būtiska loma atvēlēta arī viņai, ne tikai atteikusies sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, bet arī vērsusies ar sūdzību abās Latvijas žurnālistu organizācijās un arī Latvijas radio. Šodien pilnībā publicējam Strīķes vēstuli, kurā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja izklāsta notikušo, par sevi nezināmu iemeslu dēļ izsakoties trešajā personā.

„VSIA Latvijas Radio valdes loceklim Dz.Kolātam

Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājam J.Paideram

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājai A.Rožukalnei

Par žurnālista rīcību.

Saskaņa ar likuma Par presi un citiem informācijas līdzekļiem 23. pantu par žurnālistu minētā likuma izpratnē tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā ari žurnālistu apvienību biedrs.

2011. gada 15. jūlijā plkst. 13.00 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) ieradās žurnāliste Kristīne Jančevska, kura, sazinoties ar Biroja galveno speciālistu (sabiedrisko attiecību jautājumos), iepriekš pieteicās intervēt Biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju J.Strīķi kā VSIA Latvijas Radio žurnāliste, slēpjot intervijas patiesos mērķus.

Izbrīvējot savu jau tā saspringto darba grafiku, Biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja J. Strīķe piekrita intervijai ar žurnālisti K. Jančevsku un, satiekoties ar minēto žurnālisti, konstatēja, ka K. Jančevska ir ieradusies intervēt J. Strīķi nevis kā VSIA Latvijas Radio žurnāliste, kā to iepriekš norādīja, bet Lato Lapsas vārdā centās iegūt atbildes uz dažādiem viņu interesējošiem jautājumiem, kas nav saistīti ar K. Jančevskas darba pienākumiem VSIA Latvijas Radio.

Tādejādi K. Jančevska, maldinot Biroja darbiniekus par informācijas iegūšanas patiesajiem mērķiem un sniedzot nepatiesu informāciju, centās izmantot VSIA Latvijas Radio žurnālistes amata statusu, lai iegūtu informāciju, kura nav nepieciešama darba pienākumu pildīšanai VSIA Latvijas Radio.

Likuma Par presi un citiem informācijas līdzekļiem 24. pants nosaka, ka žurnālistam ir tiesības:

1)   vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota,

2)   izplatīt ziņas, izņemot tās, kas nav izplatāmas saskaņā ar šā likuma 7.pantu,

3)   atrasties sabiedriski nozīmīgu notikumu vietās un, ziņojot no tām, izmantot arī oficiālos sakaru kanālus,

4)   atteikties no materiāla sagatavošanas un publicēšanas, ja tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem,

5)   pirms publicēšanas svītrot savu parakstu zem materiāla, ja tā saturs rediģēšanas procesā ir sagrozīts.

Realizējot minētās tiesības, žurnālistam, ja nepieciešams, jāuzrāda Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecība vai to izsniegta pilnvara.

Minētā likuma 25.pants nosaka žurnālista pienākumus:

1)   sniegt patiesu informāciju,

2)   pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā autoru,

3)   informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus,

4)   atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu,

5)   ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un personu tiesības un likumīgās intereses.

Ņemot vērā K. Jančevskas pēc mūsu domām nekorekto rīcību, lūdzu Jūs savas kompetences ietvaros izvērtēt minētās žurnālistes rīcības atbilstību likuma un VSIA Latvijas Radio RĪCĪBAS KODEKSA prasībām un sniegt viedokli par K. Jančevskas darbības atbilstību žurnālistiem noteiktajiem ētikas principiem.

J.Strīķe”

Rīt Pietiek publicēs KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas oficiālos paskaidrojumus, kādi apsvērumi viņai likuši rakstīt sūdzību par žurnālistes uzdotajiem jautājumiem, kā arī pašus jautājumus, kas lika Strīķei rakstīt šo sūdzību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...