Iesaki rakstu: 
Arvien acīmredzamāk kļūst tas, ka pēc Rail Baltica (RB) celtniecības pabeigšanas ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī būs ļoti daudz jautājumu par šī projekta rentabilitāti un lietderību. Es to saku galvenokārt tāpēc, ka tad, kad ierēdņi nāk klajā ar informāciju par projektu, viņu paziņojumi ļoti bieži ir piepildīti ar meliem un nejēdzībām.
Piemēram, pagājušā gada oktobrī Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs nāca klajā ar paziņojumu, ka RB vilcieni Latvijas teritorijā kursēs katru stundu, savukārt, piemēram, RB vilciens no Varšavas uz Berlīni kursē tikai piecas reizes dienā.
Pēdējais melu un/vai nejēdzību kopums ir uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāja Kaspara Vingra paziņojums. Pēc Vingra kunga teiktā, RB nodošana ekspluatācijā nozīmē 37 000 jaunu darbavietu radīšanu. No vienas puses, šim ziņojumam nozīmei vajadzētu būt tikai pozitīvai, bet no otras puses, ja iedziļināmies lietas būtībā, kļūst skaidrs, ka Vingra kungs ne visai saprot, par ko viņš runā.
Pirmkārt, uzreiz jāsaka, ka no 37 000 jaunajām darbavietām, par kurām Vingra kungs runā, pašā RB strādās vairākus desmitus reižu mazāk cilvēku. AS Pasažieru vilciens, kas apkalpo dzelzceļa pasažieru satiksmi visā valstī, nodarbina tikai ap 1000 cilvēku. Pilnīgi skaidrs, ka RB, kas atšķirībā no Pasažieru vilciena ir tikai viena no daudzajām dzelzceļa līnijām, darbinieku skaits būs vairākas reizes mazāks par 1 000.
Otrkārt, Vingra kungs saka, ka daļa no 37 000 darbavietām, kuras RB veicinās, parādīsies būvniecības nozarē. Šī tēze liek domāt, ka Vingra kungam acīmredzami `nav pieredzes būvniecības projektu īstenošanā. Jo, ja viņam būtu šāda pieredze, viņš lieliski zinātu, ka Latvijas pamatiedzīvotāji Latvijas būvlaukumos strādāt nevēlas, pirmkārt, pazemojoši mazo algu dēļ. Tā vietā viņi brauc būvēt tostarp Igaunijas objektus, kur algu līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā.
Rīgas dome ir ļoti labs piemērs celtnieku trūkumam valstī. Domei vairākkārt nācās atlikt dažu projektu īstenošanu, jo trūka to, kas gribētu šos projektus būvēt.
Tās darbavietas būvlaukumos, par kurām runā Vingra kungs, par laimi vai diemžēl galvenokārt tiks imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem, Ukrainas un citām bijušās PSRS valstīm, kuri jau vairākus gadus aktīvi tiek ievesti Latvijā kā lēts darbaspēks. Šie cilvēki ir gatavi strādāt par naudu, ko maksā Latvijas būvniecības tirgū, un tas ir iemesls, kāpēc imigrantu skaits Latvijas būvlaukumos ar katru dienu pieaug. Ņemot to visu vērā, Latvijas pamatiedzīvotājiem nevajadzētu īpaši priecāties par tiem jaunām darbavietām RB būvlaukumos par kuriem runa Vingra kungs.
Treškārt, Vingra kungs saka, ka dažas no 37 000 darbavietām, kuras RB palīdzēs radīt, būs viesmīlības un loģistikas nozarēs. Šeit Vingra kungs parāda gan ekonomikas zināšanu, gan veselā saprāta trūkumu.
Fakts ir tāds, ka, lai jaunais RB dzelzceļš sāktu radīt pieprasījumu pēc viesnīcu un loģistikas pakalpojumiem, vilcieniem jākursē vai nu vietās, kur loģistikas un viesnīcu pilnīgi nav, vai arī vietās, kur loģistika un viesnīcas ir noslogotas uz 100 procentiem. RB gadījumā vilcieni nekursēs nevienā no šīm vietām.
RB kursēs vietās, kur jau ir ļoti labi attīstīta viesnīcu un loģistikas infrastruktūra. Piemēram,
To pašu var teikt par loģistikas nozari. Tranzīta joma veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tranzīta un transporta jomu veido simtiem loģistikas uzņēmumu, kas atrodas gandrīz visās mūsu valsts lielākajās pilsētās. Latvijas loģistikas infrastruktūra ir viena no attīstītākajām Baltijā kopš Padomju Savienības laikiem. Nav saprātīgi teikt, ka loģistikas sektors Latvijā nav pietiekami attīstīts, lai tiktu galā ar to ļoti nelielo kravu pieaugumu, kas ies caur RB.
Vingra kungs var strīdēties ar mani, sakot, ka gan viesnīcu gan loģistikas nozares šobrīd darbojas uz pilnu jaudu, un tām vienkārši nebūs pietiekami daudz resursu, lai strādātu ar RB dēļ palielināto pieprasījumu. Viņš var teikt, ka katru dienu pie visām 8 stacijas laukuma viesnīcām stāv milzīga tūristu rinda un ka Latvijas pārvadātāji brīvas noliktavu platīvas trūkuma dēļ ir spiesti pastāvīgi atteikt kravu īpašniekiem.
Bet vai tā ir? Vai Latvijas viesnīcas un loģistikas uzņēmumi strādā ar 100% noslogojumu? Statistika saka, ka ne. Statistika rāda, ka tranzīta biznesa apgrozījums strauji samazinās. Citiem vārdiem sakot, loģistikas nozarē darbinieku skaits paliek nemainīgs, savukārt darba apjoms gadu no gada samazinās.
Neapšaubāmi, RB pastāvēšana palielinās pieprasījumu pēc loģistikas pakalpojumiem. Bet šo pieprasījumu droši apmierinās esošie daļēji noslogotie loģistikas uzņēmumi, izmantojot nevis jaunās, bet jau esošās darbavietas.
To pašu var teikt par viesnīcu biznesu. Pilnīgi visās vietās, kur RB kursēs Latvijas teritorijā, ir milzīgs skaits viesnīcu, viesu namu, villu, kempingu, hosteļu un īrētu dzīvokļu, kuri varēs uzņemt to nelielo cilvēku skaitu, kuri, ceļojot pa RB, vēlēsies nakšņot mūsu valstī.
Ceturtkārt, patoss, ar kuru Vingra kungs runā par RB nozīmi Latvijas ekonomikā, nav īpaši pamatots. Tas nav pamatots, jo ģeogrāfiski Latvija atrodas gandrīz pašā RB galā. Latvija ir priekšpēdējā valsts visā maršrutā un tāpēc mūsu valsts teritorijā RB fiziski nespēs radīt lielus apgrozījumus.
RB sadaļa starp Poliju un Vāciju savieno valstis ar attiecīgi 37 un 83 miljoniem iedzīvotāju. Latvijas RB daļa savienos valstis ar nepilniem 6 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvija RB maršrutā būs province, uz kuru (vai caur kuru) vēlēsies ceļot ļoti neliela cilvēku daļa.
Pasažieru plūsma RB vilcienos mūsu valsts teritorijā būs ievērojami mazāka nekā Centrāleiropā. Vilcieniem, kas brauks caur Latviju, visticamāk, būs daudz mazāk vagonu nekā vilcieniem Centrāleiropā, un pat šo īso vilcienu noslogojums, visticamāk, būs tikai daļējs.
Visi šie fakti uz paziņojuma par 37 000 jaunu darbavietu fona vēlreiz liek man domāt ka RB projektu Latvijā vada idioti un/vai meļi. Cita skaidrojuma tam, kāpēc mēs turpinām redzēt šos absolūti absurdos paziņojumus, man nav.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
