Sudraba dara pilnīgi pareizi

Iesaki rakstu:

Viss ir tieši tāpat, kā savulaik ir bijis ar, piemēram, "Jauno laiku" un Tautas partiju un arī mūsu dienās ir ar "Vienotību", "Saskaņas centru" un tā jauno klonu - sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa".

Patiesībā īsti neesmu sapratis, kurš tur kura klons un kurš no kura atpumpurojies, bet ne tas šoreiz būtiski. Būtiski ir tas, ka visas šīs partijas (vai kādi to pārstāvji) ir čakli izmantojušas vai joprojām izmanto fiktīvus ziedotājus - cilvēkus, kuru loma ir būt ziedojumu iemaksātājiem partiju kasē, kamēr īstie naudas devēji ir pilnīgi citi.

Agrāk tas notika pilnīgi uz "bui-dui", pat neparūpējoties, lai "ziedotājiem" pašiem būtu kaut jel kādi oficiāli ienākumi. Savukārt vēlāk jau tika (un tiek) piemeklēti cilvēki, kuriem kaut teorētiski varētu būt bijusi pieejama ziedotā summa.

Prakse aizvadītajos gados ir pierādījusi, ka pat kaismīgajai korupcijas apkarotājai Jutai ar to pilnīgi pietiek, lai ziedojumu atzītu par šķīstu un likumīgu, - lai vai cik absurdi no veselā saprāta viedokļa izskatītos fakts, ka, piemēram, cilvēks paņem kredītu un naudu noziedo mīļotajai partijai. Nauda viņam bija - tas ir viss, kas šķiet svarīgs KNABam.

Sudrabas partija tagad iet tieši to pašu, politisko priekšgājēju kārtīgi iestaigāto ceļu - pa 14-15 tūkstošiem eiro ir ziedojuši cilvēki, kuru vienīgais bizness jau pirms pusgada likvidēts, kuriem vispār nav neviena uzņēmuma, kuriem nekāda manta pat laulību līgumā nav uzrādīta, utt., utt. Rezultātā - jau pieminētās desmit "zelta lietus" dienas. Un gan jau būs vēl.

Bet tagad es jums pateikšu kaut ko, iespējams, pārsteidzošu. Es personīgi nenosodu Sudrabu un Co. par šo acīmredzamo blēdību un mahināciju. Tieši otrādi - es uzskatu, ka Sudraba un Co. dara pilnīgi pareizi, pieņemot ziedojumus (un varbūt pat piedaloties to organizēšanā) no acīmredzami fiktīviem ziedotājiem.

Kāpēc? Paskaidrošu.

Varianti tātad ir divi - vai nu tā ir pašmāju izcelsmes nauda, vai arī tā ir ārvalstu izcelsmes nauda. Ja ārvalstu - tātad noteikti jau Krievijas, Kremļa un Putina, no kurienes gan vēl. Un, ja tā, tad jau mūsu "drošības" dienesti ātri vien apliecinās savu profesionalitāti, šos avotus un kanālus atklājot un publiskojot.

Es personiski par šo versiju ļoti šaubos - un ne tikai tāpēc, ka veļas mazgātavu apguvēja Jāņa Reinika vadītā Drošības policija jau pirmdien naski paspēja paziņot, lai taču liekot taču viņus mierā ar šādām "neatbilstošām" lietām, par kurām lai rūpējoties KNAB, - nekādu valstisku apdraudējumu viņi tur ne acu galā negribot saskatīt.

Ņemsim vērā - visus gadus, kopš skan meldiņš par Kremļa naudu Latvijas politikā, mūsu "drošības" dienestiem, neraugoties uz politisko "cui! meklēt!" uzstādījumu, neko vairāk nav izdevies sameklēt kā raidījumam "Nekā personīga" nopludināmas "aizdomas" un "bažas", kas nekad nav pāraugušas krimināllietās, spriedumos un sodos, kā arī vienu konkrētu gadījumu par Kremļa nelabvēlībā nonākušu krievu polittehnologu kantori, kas "Saskaņas centram" sniedzis pakalpojumus padsmit tūkstošu latu apmērā. Skumji, bet viss.

Savukārt, kas attiecas uz pašmāju izcelsmes naudu, atzīsim reālo ainu: varbūt ikdienā tas nav tik pamanāms, bet patiesībā pašlaik Latvijas valsts ir sadalīta politfeodālās kņazistēs, hercogistēs utml.

Tām nav ne oficiālu robežu, ne savu satversmju ar vai bez preambulām, bet katrs kaut cik vērā ņemams pašmāju kņazistes kupcis lieliski zina, kas notiks, ja viņš sadomās kādus papildmeslus nodevīgi samaksāt kādam citam, izņemot savu oficiālo politfeodālo "jumtu".

Iedomājieties - jūs, piemēram, esat Rīgas ostas stividorkompānijas īpašnieks, kuram ir līdz sirds dziļumiem pieriebusies Loginova un Amerika "otkatu" sistēma. Ja jums ir kaut jel kāda rūpe par savu biznesu un saviem darbiniekiem, jūs gluži vienkārši nevarat atļauties pats noziedot naudu tiem, kuri stāsta, ka, ja tikšot pie varas, šo sistēmu centīšoties sagraut. Jo labi saprotat, kā tas jums, izsakoties šajā vidē ierastā mēlē, "aukņetsja".

Tad ko darīt tiem, kuriem esošā valstiskās izķiņķelēšanas, totālās bezatbildības, divdesmit procentu, pareksu, airbaltiku, krājbanku, metalurgu, rīgas satiksmju un vilcienu iepirkumu sistēma ir pieriebusies, bet kuri nez kāpēc tomēr nevēlas, lai šīs "nepareizās orientācijas" demonstrēšanas dēļ tiktu iznīcināts viņu bizness un/vai karjera?

Pavisam vienkārši: ir jāspēj atrast saprātīgus, praktiski īstenojamus veidus, kā turēties pretim šai te labi iekārtotajai un apdzīvotajai sistēmai, kas tās pašreizējā veidolā sagrauj Latvijas valsti, bet ir pasakaini izdevīga kā resnajiem runčiem un rudajām dāmām kā no "Vienotības" ar tās satelītpartijām valsts un reģionālajā mērogā, tā no "Saskaņas" galvaspilsētā.

Šai sistēmai viss ir kārtībā kā ar obligāti brīvprātīgo ziedojumu plūsmu (vai nu velti, piemēram, "Vienotībā" par to rūpējas slavenais tumbočku speciālists Artis Kampars), tā ar administratīvo resursu izmantošanu pašu vajadzībām un labi izstrādātu "otkatu" sistēmu (ak, ja kādreiz sāktu runāt kaut vai vilcienu iepirkumā iesaistītie uzņēmumi...).

Tad kā turēties pretim, ņemot vērā, ka bez naudas priekšvēlēšanu kampaņā izdarīt nevar neko (ko, protams, vienmēr būs gatavas apstrīdēt visādas čigānes-ēlertes ar ārvalstu finansējumu un nekaunīgu administratīvā resursa izmantošanu pašu aizmugurē)? Tieši tā, kā to dara Sudraba un Co.: izmantot savu priekšgājēju pieslīpēto pieredzi, jo Latvijas politikā - kā, šķiet, jebkurā politikā - mērķis attaisno līdzekļus.

Seko mums