Sudrabai pirms gada izsniegta pielaide darbam ar NATO klasificēto informāciju

Iesaki rakstu:

Sudrabas pašreizējo darba pienākumu pildīšanai nav nepieciešama pastāvīga pielaide NATO noslēpumam, tādēļ tā pieprasīta un iegūta uz laiku, kamēr ilgusi Valsts kontroles revīzija Aizsardzības ministrijā. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Sudrabas izvirzīšanai ir liela ticamība un galīgais lēmums varētu tikt pieņemts nākamnedēļ pēc atkārtotām neoficiālām konsultācijām ar kādu no Saeimā pārstāvētajiem lielajiem politiskajiem spēkiem. Bet parakstu zem Sudrabas izvirzīšanas varētu likt kāds individuāls deputāts, to pamatojot kā personisku, ar frakcijas balsojumu nesaistītu izvēli. 

Sudraba Pietiek apstiprināja – viņai pielaide NATO klasificētajai informācijai bijusi vajadzīga īslaicīgi revīzijas veikšanai Aizsardzības ministrijā par Nacionālo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbību.  Revīzija uzsākta 2009. gada beigās un pabeigta 2010. gada vēlā pavasarī. Sudrabai pielaide izsniegta uz 6-7 mēnešiem, kamēr ilgusi Valsts kontroles revīzija Aizsardzības ministrijā. Tas noticis aptuveni pirms gada, un nekādu šaubu par iespēju nepieciešamības gadījumā to saņemt atkārtoti neesot.

Svētdienas vakarā TV3 raidījums Nekā personīga, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Saeimas prezidijā atsevišķi politiķi esot saņēmuši signālus no drošības iestādēm, ka Sudrabai radušies nopietni šķēršļi NATO pielaides saņemšanai, kas nepieciešama, atrodoties Valsts prezidenta amatā.

Tiesa, ne pašlaik, kad Sudraba nav oficiāli izvirzīta prezidenta amatam, ne arī tad, ja viņa tam tiks izvirzīta, Saeimas prezidija kompetencē nav izvērtēt kandidātu atbilstību ievēlēšanas kritērijiem, kas noteikti likumā. Tādēļ runa varētu būt par neoficiālu informācijas apmaiņu, kas bijusi starp kādām augstistāvošām amatpersonām, tostarp prezidija locekļiem, kuriem ir augstākās kategorijas pielaide. Tādi ir trīs – Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kura pēc amata ir arī Nacionālās drošības padomes (NDP) sastāvā, kā arī Gundars Daudze (ZZS) un Andrejs Klementjevs (SC) – pirmais ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs un līdz ar to arī NDP sastāvā, otrais – vairākus Saeimas sasaukumus bijis NDK loceklis.   

"Kājas" runām par iespējamām problēmām Sudrabai iegūt pielaidi klasificētai informācijai aug no viņas ciešajām profesionālajām un labajām cilvēciskajām attiecībām ar Krievijas Revīzijas palātas (analogs Valsts kontrolei) priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu. Viņš savulaik neilgi bijis arī Krievijas specdienesta vadītājs, tagad jaunajā amatā vairākkārt viesojies Latvijā, ticies ar kolēģi Sudrabu un pat apmeklējis ar viņu kopā Jaunā viļņa koncertu. „Stepašins ir Latvijas specdienestu redzeslokā un, pateicoties Stepašinam, Sudraba arī," Pietiek pirms pāris mēnešiem uzsvēra kāda ar drošības dienestiem saistīta augsta amatpersona. Vienlaikus ar aizdomām tiek uzsvērts, ka Sudrabai ir augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam, ko izsniedzis SAB. Līdz ar to specdienestu pastiprinātā uzmanība nav materializējusies konkrētās aizdomās, vai informācijā, kas Sudrabai liegtu iegūt augstākās pakāpes pielaidi.

Izskanējušas netiešas norādes, ka, iespējams, aiz Sudrabu diskreditējošās informācijas izplatīšanas stāv pašu Latvijas specdienestu intereses. „Neaizmirsīsim, ka Valsts kontrole kontrolē arī SAB, un labāk, ja ir tāds kontrolieris, kuru tu pats kontrolē,” Pietiek ir pieļāvusi kāda augsta amatpersona. Tāpat nav izslēgts, ka runas par Sudrabas saiknēm Krievijā saistītas ar vēlmi neitralizēt politisko konkurenci. Visbiežāk neoficiālās sarunās uz Sudrabas „problēmām” norādījuši atsevišķi politiķi, aiz kuru intereses varētu stāvēt arī politiska greizsirdība. Ar valsts drošības iestādēm saistītas personas savukārt pat konfidenciālās sarunās ir atturējušās izdarīt kādus secinājumus no tā, ka Sudrabas un Stepašina kontakti ir SAB redzeslokā. Tas, ka bijušais Krievijas specdienesta šefs, ierodoties Latvijā, tiek „pieskatīts”, ir pašsaprotami.   

Prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda, vai vēlēšanām oficiāli pieteiktās prezidenta amata kandidatūras atbilst likuma noteikumiem, tostarp Valsts noslēpuma likuma prasībām. Pašas komisijas kompetencē nav šāda atzinuma sniegšana, tādēļ tā informāciju lūdz SAB. 2007. gadā, kad Zatlera kandidatūra atklātībā tika nodota tikai nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām, SAB atbilde, ka viņam nebūs problēmu saņemt pielaidi valsts noslēpumam un NATO klasificētajai informācijai, tika saņemta tikai dienu pirms balsojuma. Prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka gadījumā, ja tiek atklāta kandidatūras neatbilstība likuma prasībām, par tās noraidīšanu lemj Saeima.

Seko mums