Sudrabas izstumšanai no prezidenta kandidātu loka izvēlas Krievijas kārti

Iesaki rakstu:

Neviens no vairākiem savā starpā nesaistītiem avotiem, kurus aptaujājis Pietiek, nav skaļi izteicis pat pieļāvumu, ka Sudraba varētu būt saistīta ar Krievijas specdienestiem. Atsauču uz konkrētām aizdomām nav, ir tikai netiešas norādes un aizdomas. Turklāt Sudrabai kā Valsts kontrolierei Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir piešķīris augstākās, 1.kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Valsts kontroles revīzijām ir pakļautas arī iestādes, kuru darbība saistīta ar valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju – Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, SAB un citas.

Stepašins, draudzība ar kuru tiek piedēvēta Sudrabai, jau 11 gadus ir Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētājs, kas ir analogs Latvijas Valsts kontrolei. 90. gadu beigās Stepašins bijis dažādos amatos Krievijas valdībā, 1999. gadā arī premjera amatā, kur viņu pēc dažiem mēnešiem nomainīja Vladimirs Putins. Tomēr Stepašins vairāku gadus arī darbojies Krievijas specdienestos līdz 1994. gadā tika iecelts par Krievijas Federālā pretizlūkošanas dienesta (VDK mantinieka, 1995. gadā pārdēvēta par Federālo drošības dienestu) vadītāju. Tas viņu automātiski paliek zem Latvijas drošības dienestu interešu lupas.

Kāds ar politiskajām partijām saistīts avots, kam ir pieeja klasificētai informācijai, uzsvēra, ka pamats tēmas par Sudrabas saikni ar Krieviju uzturēšanai dienaskārtībā esot „ļoti nopietns un pamatots”. Neoficiāli tiek pieļauts, ka augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam Sudrabai pirms pāris gadiem pārapstiprināta „negribīgi” un vienīgi tādēļ, ka neviens nav vēlējies izraisīt liela mēroga skandālu, kāds izceltos, ja pēkšņi tiktu atteikta pielaide tik augstai amatpersonai. Valsts kontrolierei pielaide nepieciešama darba pienākumu pildīšanai, kas saistīti arī ar valsts noslēpumu saturošas informācijas iegūšanu, tādēļ bez tās Sudrabai amats būtu jāpamet pirms laika. 

Sudrabas jautājums šādā kontekstā ne reizi nav izskatīts Nacionālās drošības padomes sēdē, no drošiem avotiem zināms Pietiek. Tomēr par Sudrabas dosjē, iespējams, izmantojot savu stāvokli, ir interesējušies Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti vēl 9. Saeimas laikā. Zīmīgi, ka avoti, kas tā vai citādi saistīti ar politiskajām partijām, izvēlas drosmīgākus izteikumus un secinājumus savos spriedumos par Sudrabas sakariem nekā avoti, kas saistīti ar drošības struktūrām, lai gan politiķu rīcībā varētu būt mazāk izsmeļoša informācija. Iespējams, tas saistīts ar politisko ieinteresētību.

Tēma par Sudrabas, iespējams, pārāk ciešo un aizdomīgo pazīšanos ar Krievijas amatpersonām politikas kuluāros ir uzturēta gadiem un izmantota, iespējams, lai viņu diskreditētu kā politisku konkurentu. Proti, parasti šīs runas ir saasinājušās brīžos, kad Sudrabas vārds ticis piesaukts kādu politisku vakanču kontekstā, un šādu brīžu pēdējos gados nav bijis maz. 2009. gada februārī, kad demisionēja Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība, toreiz labējās opozīcijas partijas Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kuras nu konsolidējušās apvienībā Vienotība, mēģināja pierunāt Sudrabu kļūt par pie partijām nepiederošu premjera kandidāti, bet viņa atteicās. JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa toreiz pēc visu trīs partiju tikšanās pavēstīja, ka jaunajam premjeram ir jābūt profesionālim un bezpartejiskam. „Ja tā nav Sudrabas kundze, jāmeklē kāds cits,” sacīja Āboltiņa.

Toreiz baumas, ka Sudrabas kļūšanai par valdības vadītāju ir „nepārvarams šķērslis” neoficiāli nāca no Tautas partijas puses, kura pati vēlējās pretendēt uz premjera amatu. Tobrīd zinoši, ar partijām nesaistīti avoti noraidīja, ka šīm runām būtu kāds pamats, un kā arguments tika izvirzīts fakts, ka Sudrabai tādā gadījumā nebūtu piešķirta augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. „Neaizmirsīsim, ka Valsts kontrole kontrolē arī Satversmes aizsardzības biroju, un labāk, ja ir tāds kontrolieris, kuru tu pats kontrolē,” nesen Pietiek izteicās kāda informēta amatpersona. Šis fakts var kalpot gan kā versija, lai izskaidrotu, kādēļ, neskatoties uz šaubām par Sudrabas kontaktiem, kas nāk arī no drošības iestāžu avotiem, SAB tomēr nav liedzis viņai augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, gan kā apliecinājums par labu tam, ka baumas par Sudrabu ir tikai baumas, kas, iespējams, dzimušas pašu drošības iestāžu dzīlēs.

Tagad politikas kuluāros baumas par Sudrabas aizdomīgajiem kontaktiem ar Krievijas pārstāvjiem nāk no atsevišķu apvienības Vienotība spārnu puses, kuri bažījas, ka nākamo Valsts prezidentu varētu ievēlēt ar Saskaņas centra, Zaļo un zemnieku savienības un Par labu Latviju balsīm. Vienlaikus reālpolitikas piekritēji no Vienotības vidus aizvadītajā nedēļā valdes sēdē aizstāvējuši domu, ka jābūt gataviem iet uz sarunām ar citiem politiskajiem spēkiem un apspriest tostarp Sudrabas kandidatūru. Iespējams, ar jaunu sparu saceltās runas par Sudrabas sakariem un mediju uzdotajiem jautājumiem dažiem likušas no savas pozīcijas atkāpties.

Jau vismaz pēdējās četras piecas nedēļas neoficiālās viedokļu apmaiņās dažādu politisko spēku pārstāvji, arī to, kuriem tiek piedēvēta Sudrabas lobēšana, Pietiek par Valsts kontrolieri vairs neizsakās kā par reālu kandidāti uz prezidenta amatu. „No viņas visi baidās,” ir īsākais un trāpīgākais skaidrojums, ko nācies dzirdēt kā pamatojumu. Proti, Sudraba Valsts kontroles vadītājas amatā ir demonstrējusi varai kritisku pozīciju un iestājusies pret politisko partiju piekopto praksi, tādēļ „viņa būtu izdevīga pilī tiem, kas taisās sēdēt opozīcijā”, kā izteicās kāds politiķis.

Kāds pie partijām nepiederošs politikas vērotājs Sudrabas noņemšanā no prezidenta kandidātu soliņa tiecās skaidrot ar vairākiem faktoriem, pirmkārt, partijas apjēdzot: ja viņas ievēl prezidentu ar tik ārkārtīgi augstu atbalstu sabiedrībā, tās atdod lielu daļu savas ietekmes prezidentam, otrkārt, Sudraba ir politiķiem ļoti neprognozējams prezidenta kandidāts, „treškārt, savu lomu ir nospēlējusi visiem zināmā bauma”. „Latvijas valstī ir tā – kamēr tu darbojies savā pozīcijā, neviens par tevi neliekas ne zinis, tiklīdz tu parādies kaut kur augstāk, par tevi sāk nākt atklātībā visādi brīnumi, un neviens nevar būt līdz galam pārliecināts, ka tā nebūtu ar Sudrabu,” pieļāva kāda augsta amatpersona.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba atbild uz Pietiek jautājumiem par pret sevi vērstajām aizdomām par pārāk ciešajām saiknēm ar Krievijas pārstāvjiem:

Ar k,  jūsuprāt, saistīts tas, ka regulāri parādās versijas par jūsu saistību ar Austrumu kaimiņvalsti?

Nezinu. Viena no taktikām ir uzbrukt kādam citam un novērst uzmanību no savām problēmām. Varbūt no tā, ka man ir koleģiālas attiecības ar Krievijas Revīzijas palātu, varbūt kāds var sākt būvēt kādus stāstus, ja grib mani nomelnot, izveidot kaut kādu apmelošanu. Man nav izprotams, ka cilvēki tērē enerģiju un laiku, lai darītu man sliktu tā vietā, lai koncentrētu darbu uz attīstību. Jo vairāk tāpēc, ka pēdējos mēnešos, vēl pēdējā gadā kā liels sasniegums tika uzskatīts, ka prezidents Zatlers ir aizbraucis uz Krieviju, ka ir bijušas tikšanās augstākajā līmenī, ka tas Latvijai ir nozīmīgi – šādas koleģiālas attiecības ar savu kaimiņvalsti. Manuprāt, es to visus gadus esmu darījusi – veidojusi šīs koleģiālās attiecības, kas manā skatījumā Latvijai ļauj sevi profesionāli parādīt. Kontakti, kas ir balstīti uz profesionālu uzticēšanos, varbūt tieši paver durvis tālākiem kontaktiem, jo tas parāda, ka cilvēki spēj savā starpā sarunāties, ka nav nekādu aizspriedumu.

Jums bija grūtības ar pielaides pagarināšanu? Ar drošības iestādēm saistīti avoti neoficiāli ir norādījuši, ka jūs esat specdienestu redzeslokā savu kontaktu dēļ ar Krievijas kolēģi Sergeju Stepašinu.

Nē, man nekas tāds nav zināms, man nav uzdots neviens jautājums, vienkārši atkārtoti izsniedza šo pielaidi. Nekad neesmu zinājusi, ka man ir bijušas kaut kādas problēmas, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam vai saistībā ar Stepašinu. Mums ir tīri koleģiālas attiecības. Ir tikai normāli, ja attiecības ir labvēlīgas. Pielaidi valsts noslēpumam es saņēmu, kad stājos amatā 2004. gadā, un, kad termiņš gāja uz beigām, es saņēmu atkārtoti, domāju, tas varēja būt kādus divus gadus atpakaļ.

Cik ciešas ir jūsu attiecības ar Sergeju Stepašinu?

Visas manas attiecības ir tikai koleģiālas, tās ir saistītas tikai ar darbu. Mēs arī šobrīd kopā plānojam revīziju, kā tiek realizēti starpvalstu līgumi par militāro personu sociālo aizsardzību.  Šādas attiecības man ir arī ar kolēģi Kazahstānā, Dānijā, Čehijā, Polijā, Ukrainā. Bet par tiem man neviens neuzdod nevienu jautājumu.

2009. gada augustā jūs kopā ar Stepašinu apmeklējāt Jaunā viļņa koncertu.

Viņš bija ieradies uz šo pasākumu, lai Raimondam Paulam pasniegtu Krievijas piešķirtu goda apbalvojumu, un uzaicināja mani satikties un kopīgi apmeklēt to pasākumu. Man tas šķita pieklājīgi atsaukties, ja mani uzaicina apmeklēt pasākumu. Manuprāt, es neko nedaru ne slepeni, ne kaut ko tādu, kas kaitētu valsts interesēm.

Jāsaprot, ka ir atšķirīgas kultūras – jo vairāk uz austrumiem, jo izteiktāk tas, ka uzticēšanās profesionālā līmenī sākas tad, kad cilvēki pirmām kārtām personiski uzticas kā profesionāļi, Rietumos cilvēki ir vairāk formālisti. Jā, mēs ar Sergeju Stepašinu sazvanāmies, es viņam piezvanu apsveikt dzimšanas dienā, Jaunajā gadā, 23. februārī [Tēvzemes aizstāvja diena, ko Krievijā atzīmē vīriešu kārtas pārstāvji] – tādā veidā tu novērtē to, kas otram ir liela vērtība.

Jums ir kontakti ar Krievijas vēstniecību, kas kādam varētu šķist aizdomīgi?

Attiecībā uz Krievijas vēstniecību kontakti arī ir saistīti ar kontaktiem ar Revīzijas palātu. Nākamnedēļ arī atbrauks trīs cilvēki no Revīzijas palātas, un es informēju vēstnieku, lai viņi piedalās un ir lietas kursā, kādi savstarpējie jautājumi tiek risināti. Arī saistībā ar revīziju par militāro personu sociālo aizsardzību Valsts kontrole palūdza tikšanos ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, lai uzzinātu informāciju par starpvalstu līgumu izpildi.

Jūs kādreiz esat saņēmusi no mūsu drošības dienestiem rekomendācijas, ar ko kontaktēties un varbūt būt uzmanīgai, ņemot vērā jūsu amatu un sensitīvo informāciju, kas ir jūsu rīcībā? Vismaz mājienu līmenī?

Man nav nekādu šādu mājienu, man pašai par sevi ir respekts pret likumu, kas man ir jāievēro, man nekad nav ne mazākā doma bijusi, ka es varētu pārkāpt likuma prasības. Arī kontaktējoties tīri profesionāli kaut vai šajās savstarpējās revīzijās, mēs nekad neiedosim informāciju, ar kuru mēs nedrīkstam apmainīties, kura ir aizsargājama.

Jūs esat nonākusi situācijās, kad no Krievijas pārstāvju puses esat sajutusi: no jums tiek gaidīts, ka izpaudīsiet vairāk nekā drīkstat?

Nē, es gribu pateikt, ka pilnīgi nevienu reizi es neesmu izjutusi, ka kāds man zvanītu, prasītu kaut ko tādu. Visi kontakti ir tikai par attiecīgo profesionālo tēmu, ar kuru mēs strādājam. Absolūti reti ir vēl tādi kontakti, kas ir aiz cieņas, aiz pieklājības, kad apsveicu savus kolēģus, ar kuriem ir ciešāki profesionālie kontakti valsts svētkos vai tamlīdzīgi.

Ir bijuši kontakti, kurus varētu interpretēt kā profesionālo robežu pārkāpšanu, piemēram, viesošanās kāda privātā īpašumā vai uzņemšana savās mājās?

Stepašins šeit ir bijis reizes trīs, un šādās vizītēs ierodas vesela delegācija, kas tiek uzņemta, piedaloties arī no Latvijas puses pieaicinātām personām. Mēs pat nekontaktējam viens pret vienu, mēs kontaktējamies delegāciju līmenī.

Tad atbilde ir nē?

Nē.

Seko mums