Tiesa, piekrītot KNAB lēmumam, apšauba tiesībsarga darbību sabiedrības interesēs
LR tiesībsargs16.01.2017.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu, ka tiesībsargs Juris Jansons, bez atlīdzības darbojoties konsultatīvajā padomē un aizstāvot ikviena Latvijas iedzīvotāja intereses, ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai un valsts pārvaldei. KNAB saskata interešu konfliktu tajā, ka tiesībsargs, ieņemot tik augstu un sabiedrībā nozīmīgu amatu, ir pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.
Žurnāls “Jurista Vārds” ir lielākais specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā, tā pamata uzdevums ir informēt sabiedrību un veicināt dialogu par tiesību politiku. Žurnāla izdevējs VSIA “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts oficiālās informācijas publicēšanu. Savukārt “Jurista Vārda” konsultatīvā padome sniedz žurnāla redakcijai ieteikumus kvalitatīva, daudzpusīga un neatkarīga satura izveidei.
Ar nožēlu jāatzīst, ka tiesa spriedumā vispār nav vērtējusi tiesībsarga argumentus, kas liek aizdomāties, vai apelācijas sūdzības kā personu tiesību aizsardzības līdzekļa nozīme administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā netiek nonivelēta un padarīta par formālu. Tiesībsarga ieskatā tiesas spriešanā saskatāmi acīmredzami procesuāli pārkāpumi. Šajā konkrētajā gadījumā, neesot iespējai pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā, nav iespējams pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu un likumību.
Ņemot vērā tiesas spriedumā minētos secinājumus, tiesībsargs vērsīsies Saeimā ar lūgumu vērtēt, vai šis pārkāpums ir savienojams ar Tiesībsarga likumā noteiktajiem amata ieņemšanas kritērijiem. Neatkarīgi no tā, ko secinās parlaments, tiesībsargs rosinās Saeimu izdarīt grozījumus likumā, pieļaujot tiesībsargam ieņemt tādus amatus, kas saistīti ar Tiesībsarga likumā noteikto funkciju izpildi. Lai arī, iepazīstoties ar tiesas spriedumu, vairāk ir neskaidru jautājumu nekā atbilžu, tiesībsargs tiesas spriedumu ievēros.
Neizpratni rosina arī jautājums par citu amatpersonu dalību žurnāla “Jurista Vārds” zinātniski konsultatīvajā padomē. Tajā vienlaicīgi ar tiesībsargu piedalījušies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Jānis Pleps.
Vērtējot situāciju pēc analoģijas, rodas šaubas, vai arī šīs amatpersonas ir darbojušās sabiedrības un valsts interesēs.
Spriedums 2017.gada 6.janvārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā - tiesnese S.Amola, tiesneši S.Kalniņa un G.Kveska rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Jura Jansona saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sakarā ar J.Jansona iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) 2016.gada 16.martā pieņēma lēmumu lietā Nr.870/1-24/74, ar kuru tika konstatēts, ka J.Jansons ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēta Latvijas APK 166.30pantā. Saskaņā ar Latvijas APK 21.panta pirmo daļu izbeigta administratīvā lietvedība J.Jansona administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, atbrīvojot J.Jansonu no administratīvās atbildības, atzīstot administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot J.Jansonam mutvārdu aizrādījumu.
Ar KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2016.gada 6.maija lēmumu Nr.1/2728 (turpmāk - iestādes lēmums) atstāts negrozīts KNAB 2016.gada 16.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/74 un J.Jansona sūdzība noraidīta.
J.Jansons pārsūdzēja iestādes lēmumu, iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu iestādes lēmums atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidīta.
Atsaucoties uz lietas materiālos esošo 2015.gada 29.septembra nedēļas žurnāla “Jurista Vārds” konsultatīvās padomes sēdes protokola Nr.1 kopiju, žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra izdevumā Nr.39 (891) publicēto rakstu ar nosaukumu “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome” pirmās instances tiesa secinājusi,
ka J.Jansons ir piedalījies žurnāla “Jurista Vārds” konsultatīvās padomes sēdē kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs.
Pirmās instances tiesa vērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 30.oktobra skaidrojumu, KNAB skaidrojumu Ģenerālprokuratūrai, Ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegto atbildi žurnāla “Jurista Vārds” galvenajai redaktorei D.Gailītei, kā arī 2016.gada 22.februāra VSIA “Latvijas Vēstnesis” sniegto informāciju. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms Padomes darbības ietvaros, kas atbilst amata definīcijai likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi Padomes locekļa amats VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnālā “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā un tas neatbilst nevienam no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā norādītajiem amatiem, kuru savienošana ar tiesībsarga amatu būtu pieļaujama.
Pirmās instances tiesa nepiekrīt J.Jansona viedoklim, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietu nav izvērtējusi pēc būtības, bet balstījusies uz atsevišķiem dokumentiem, kā arī, ka iestāde nav konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka administratīvās pārkāpuma lietas Nr.870/1-24/74
pārbaudes laikā ievēroti gan Latvijas APK 243., 243.1 un 244.panta nosacījumi attiecībā par pierādījumu iegūšanu un to pierādīšanu, izvērtēti visi pierādīšanas līdzekļi, kā arī vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtēti pierādījumi un lietā esošie apstākļi. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka valsts amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbības tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas.
Pirmās instances tiesa secinājusi, ka iestāde visus lietas materiālus iz izvērtējusi rūpīgi un objektīvi, atzīstot, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs un nolemjot izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrīvojot J.Jansonu no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.
Par pirmās instances tiesas spriedumu J.Jansons (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances spriedumam un norāda, ka tiesa ir pārkāpusi Latvijas APK 243.panta pirmo daļu un 244.pantu. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav devis piekrišanu darboties Konsultatīvās padomes darbā. 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē piedalījies tikai kā Latvijas Republikas Tiesībsargs, t.i., kā cita uzaicināta persona, nevis kā padomes loceklis. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi viņa sūdzībā norādītos argumentus, nav sniegusi motivētu spriedumu, tādā veidā pārkāpjot Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 2016.gada 23.novembrī saņemti KNAB priekšnieka p.i. I.Jurčas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sūdzību.
Paskaidrojumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iesniegto apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un lūdz noraidīt. Paskaidrojumā norādīts, ka tiesa ir vērtējusi sūdzības iesniedzēja argumentus kopumā un savstarpējā saistībā ar lietā esošajiem pierādījumiem. KNAB uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka J.Jansons Konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs. KNAB paskaidrojumā norāda, ka nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi un iztulkojusi likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punktu. Saskaņā ar minētā likuma 2.pantu, žurnāla “Jurista vārds” konsultatīvās padomes nolikuma 1., 3. un 4.punktā norādīto norāda, ka padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms padomes darbības ietvaros, kas atbilst amata definīcijai likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi padomes locekļa amats VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā. Atsaucoties uz Latvijas APK 289.13panta trešo daļu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA- 378/2008, norāda, ka tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Līdz ar to KNAB uzskata, ka nav pamatots sūdzības iesniedzēja viedoklis, ka tiesa ir pārkāptas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības.
Izvērtējot pieteikto lūgumu un ievērojot Latvijas APK 289.20panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija secina, ka atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešās daļas nosacījumiem pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pirmās instances tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tai skaitā, apelācijas sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma lietā ir pierādīta.
Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK
166.30pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.
Lietā nepastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē.
Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances tiesas norādītajam, ka viņš konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā padomes loceklis.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis uzaicinājumu līdzdarboties konsultatīvās padomes darbā, bet nav devis savu piekrišanu, par ko ir norādījis savās sūdzībās.
Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas secināto, ka J.Jansons Konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā padomes loceklis. 2015.gada 3.jūlijā žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore nosūtīja aicinājumu sūdzības iesniedzējam iesaistīties žurnāla “Jurista vārds” konsultatīvās padomes darbā, vienlaikus, lūdzot sniegt piekrišanu iesaistīties konsultatīvās padomes darbā. Lietas materiālos nav atrodama dokumentāli apstiprināta informācija, ka sūdzības iesniedzējs būtu atteicies piedalīties konsultatīvās padomes sēdē kā padomes loceklis, vai arī ka minētajā padomes sēdē piedalīsies kā tiesībsargs, nevis padomes loceklis. Fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdē, 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdes protokolā Nr.1 un žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra rakstā “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome” norādīts kā padomes loceklis, ļauj pamatoti secināt, ka sūdzības iesniedzējs padomes sēdē ir piedalījies tieši kā padomes loceklis, nevis citā statusā.
Lietas izskatīšanas laikā tiesas kolēģija nav konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai .
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 289.21pantu, 289.22pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
