Iesaki rakstu: 
„Ventspils tranzīta karš” nebūt nav beidzies, kā varētu šķist publisko norišu vērotājam: Rīgas Kurzemes rajona tiesa nule atzinusi par spēkā neesošiem akciju sabiedrības Ventbunkers pagājušā gada janvāra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumus. Šajā sapulcē nozīmīgajā Ventspils uzņēmumā varu faktiski bija pārņēmis Ventspils mēra Aivara Lembera kādreizējā uzticības persona un vēlākais viņa arestētās mantas uzraudzītājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ar saviem līdzgaitniekiem.
Pagājušā gada janvārī par kādu gaidāmu Ventbunkera akcionāru sapulci publiski nekas nebija zināms, toties tikko bija beigusies cīņa par vietām Ventspils naftas padomē, kuras pēc ilgām batālijām zaudēja Lembergam lojālie uzņēmēji, bet ieguva koncerna Vitol pārstāvji un Lemberga oponenti. Viens no viņiem, tobrīdējais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis biznesa portālam Nozare.lv 20. janvārī prognozēja, ka nu darba atmosfēra Ventspils naftā normalizēšoties.
Taču jau deviņas dienas vēlāk Lursoft datu bāze rādīja, ka apvērsums daudziem negaidīti noticis pašā Ventbunkerā: no uzņēmuma padomes un valdes izlikti visi Lemberga oponenti, tostarp arī pats Berķis, savukārt vietā ievēlēts gan Meroni (kā jaunais padomes priekšsēdētājs), gan tādas ar viņu cieši saistītas personas kā Gints Laiviņš-Laivenieks, Daimārs un Voldemārs Škutāni, Alvis un Jānis Hāzes un Mihails Dementjevs.
Berķa uzņēmums Kement, kas oficiāli ir viens no Ventbunkera akcionāriem, vērsās tiesā, apgalvojot, ka vispār nav saņēmis paziņojumu, ka pagājušā gada 22. janvārī Šveicē (cik zināms, Meroni iecienījis viņa ietekmē esošo Latvijas uzņēmumu akcionāru sapulču rīkošanu tuvāk savām darba vai dzīves vietām) paredzēta Ventbunkera ārkārtas akcionāru sapulce. Tāpat Kement tiesai norādīja arī uz to, ka Ventbunkera valde nekādu akcionāru sapulci vispār nav sasaukusi, un uz citām dīvainībām un pārkāpumiem, par kuriem Ekonomikas policijā jau sākts kriminālprocess.
Savukārt Ventbunkerā varu pārņēmušie „meronisti” tiesai skaidroja, ka akcionāru sapulce tieši Šveicē sasaukta „drošības apsvērumu dēļ”, savukārt Kement nemaz neesot tāds akciju apjoms, lai akcionāru sapulcē kaut ko būtisku varētu ietekmēt, - neatkarīgi no tā, piedalās uzņēmums tajā vai ne. Ja nu Kement uzskatot, ka attiecībā pret to notikusi kāda prettiesiska rīcība saistībā ar notikušajām akcionāru sapulcēm, uzņēmumam taču esot iespēja celt prasību par kādu zaudējumu atlīdzību, savukārt atzīt par spēkā neesošiem 2010. gada 22. janvāra akcionāra sapulcē pieņemtos lēmumus „nozīmētu akcionāru mazākuma diktātu vairākumam, kā arī būtu nesamērīgi un nelietderīgi”.
Tomēr tiesa nospriedusi, ka lielākā daļa no „Meroni cilvēku” argumentiem nav pamatoti, un rezultātā strīdīgā akcionāru sapulce gan atzīta par notikušu, taču gan tās, gan arī jaunievēlētās uzņēmuma padomes lēmumi atzīti par spēkā neesošiem. Pagaidām gan nav skaidrs, kā šis spriedums var ietekmēt turpmākās norises Ventbunkerā un saistītajos uzņēmumos, jo vairāk, ka spriedumu iespējams pārsūdzēt un, spriežot pēc visa, tas arī noteikti tiks darīts.
Pietiek nav izdevies saņemt kādus komentārus vai skaidrojumus no paša Meroni vai viņa pārstāvjiem. Tikmēr šodien publicējam tiesas spriedumu pilnā apmērā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
