Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Edgara Rinkēviča vadītajai Ārlietu ministrijai ir jāatvainojas par informācijas slēpšanu un jāatklāj tās līdz šim slēptās ziņas par tās darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, - šādu spriedumu pieņēmusi administratīvā rajona tiesa, vienlaikus skaidri norādot uz Ārlietu ministrijas mēģinājumu maldināt tiesu un apgalvot, ka šādas ziņas jau esot publiski pieejamas.

Kā rāda tiesas spriedums, E. Rinkēviča vadītā ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasīto informāciju par ministrijas darbiniekiem pagājušā gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī gan informācijas prasītājam, gan arī tiesai apgalvojusi, ka šāda informācija jau esot publiski pieejama: ja kādu šādas ziņas interesējot, tas varot pats „to sagrupēt un analizēt atbilstoši viņa interesei”.

Paskaidrojumos tiesai Ārlietu ministrija bija arī apgalvojusi, ka, lai sabiedrības pārstāvim sniegtu šādas ziņas par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem, tai „būtu jāvelta papildu cilvēkresursi nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupēšanai”. Turklāt esot arī pieļaujama iespēja, ka kāds varētu vēlēties arī turpmāk uzzināt, kā balvām un prēmijām tiek tērēti budžeta līdzekļi, bet šādu ziņu sniegšanai Ārlietu ministrijas rīcībā neesot resursu.

Savukārt tiesa spriedumā ir norādījusi E. Rinkēviča vadītajai ministrijai, ka Latvijā ir spēkā Informācijas atklātības likums, kuras mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

Pārbaudot Ārlietu ministrijas argumentus, tiesa ir konstatējusi, ka faktiski iestāde ir mēģinājusi maldināt ne tikai piemaksu informācijas pieprasītāju, bet arī pašu tiesu. „Atzīstams, ka, atsakot pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju atbildētāja nepamatoti ir norādījusi uz šādas informācijas pieejamību publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav pieejama pieteicēja pieprasītā informācija,” teikts spriedumā.

Tiesa atzinusi par nepamatotu arī Ārlietu ministrijas apgalvojumu, ka pieprasīto ziņu sniegšana no iestādes prasītu pārmērīgu piepūli: „Pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros nevarētu nekādā veidā apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija daļēji jau sagrupē šādu informāciju.”

Šajā gadījumā tiesa ir arī uzskatījusi, ka Ārlietu ministrijas rīcība, slēpjot no sabiedrības pārstāvja nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietnai, lai ministrijai uzliktu par pienākumu „rakstveidā atvainoties pieteicējam par tiesību aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lēmumiem”.

Zīmīgi, ka administratīvās tiesas spriedums nosaka, ka Ārlietu ministrijai ir ne tikai jāatvainojas un jāsniedz tai pieprasītās ziņas par ministrijas darbiniekiem 2017. gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī jāatmaksā informācijas pieprasītājam 146 eiro liela valsts nodeva.

Tas nozīmē: ja iestāde regresa kārtībā nevērsīsies pret konkrētām amatpersonām, kuru vainas dēļ ministrija līdz šim slēpusi šo informāciju, šī nauda tiks samaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Savukārt vēršanās regresa kārtībā bez „pamudinājuma” no malas ir mazticama, ņemot vērā, ka prettiesiskos lēmumus par informācijas nesniegšanu ir pieņēmusi Ārlietu ministrijas vadība.

Tikmēr iespaidīga papildatalgojuma piešķiršana, nesniedzot pamatojumus izmaksām konkrētiem darbiniekiem, E. Rinkēviča vadītajā ministrijā joprojām ir ierasta prakse. Šādi izskatās lielākās summas, kas Ārlietu ministrijas darbiniekiem papildus noteiktajam ikmēneša atalgojumam izmaksātas pagājušā gada decembrī:

Gunārs Everts, otrais sekretārs - 4598,38 eiro

Andrejs Pildegovičs, valsts sekretārs - 1856,11 eiro

Sandra Salmiņa-Šuke, nodaļas vadītāja - 1657,91 eiro

Gunda Reire, ministra padomniece - 1587,60 eiro

Elita Kuzma, Valsts protokola vadītāja - 1569,90 eiro

Alda Vanaga, valsts sekretāra vietniece - administratīvā direktore - 1546,54 eiro

Aiga Liepiņa, vēstniece - departamenta direktore - 1329,47 eiro

Andra Kuzmina-Kovaļova, padomniece-nodaļas vadītāja - 1311,58 eiro

Iveta Šķiņķe, departamenta direktora vietniece - nodaļas vadītāja - 1212,87 eiro

Lolita Eriņa, departamenta direktora vietniece - 1212,30 eiro

Līga Usilenoka, padomniece - 1174,10 eiro

Ģirts Jaunzems, padomnieks - 1162,88 eiro

Vija Buša, padomniece - 1151,24 eiro

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft