Iesaki rakstu:

Neraugoties uz plašajiem un detalizētajiem sodīto amatpersonu iebildumiem, administratīvā apgabaltiesa otrdien ir palikusi nelokāma – Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam tāpat kā lidostas Rīga valdes locekļiem par tiesas sprieduma nepildīšanu tā dēvētā lidostas „zelta kilometra lietā” katram no personiskās kabatas ir jāmaksā 300 eiro liela piespiedu nauda.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, - tā šā gada 30. augustā konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Runa bija par tiesas sprieduma nepildīšanu lietā par tā saukto Rīgas lidostas „zelta kilometru” – tiesas nolēmuma formulējumā „taksometru stāvēšanas joslu pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas”. Piekļuves tiesības šim „zelta kilometram” lidostas vadība gadiem ilgi bija uzskatījusi par labas papildu peļņas avotu un dažādos veidos pret konkurenci aizstāvējusi tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometrus, taču tiesas spriedums šai praksei pielika punktu.

Par sprieduma nepildīšanu tiesa 30. augustā nolēma piespiedu naudu 300 eiro apmērā piespriest gan K. Ozoliņam, gan katram no četriem starptautiskās lidostas Rīga vadītājiem – valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei un valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai. Taču viņi visi vērsās tiesā ar dažādi pamatotiem lūgumiem šo piespiedu naudu pilnībā atcelt vai vismaz samazināt.

Izskatot šos lūgumus, tiesa tos visus 3. oktobrī ir noraidījusi, norādot, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir bijis panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 30. maija sprieduma pienācīgu izpildi un ka „iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi”.

Tiesa arī skaidri norādījusi – apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai. Tāpēc tiesa nemaina viedokli – visām amatpersonām piespiedu nauda ir jāsamaksā, turklāt – no personiskajiem līdzekļiem, nevis no valsts maka.

Zīmīgi, ka administratīvā apgabaltiesa ne tikai sodīto, bet arī citu amatpersonu zināšanai ir norādījusi uz piespiedu naudas audzinošo lomu: „Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google