Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana
Kaspars Timermanis*08.05.2017.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs Atis Sausnītis (attēlā). Biedrība “Es par volejbolu!”, kas par savu galveno mērķi izvirzījusi ilgtermiņa attīstības plāna iedzīvināšanu Latvijas volejbola sabiedrībā, šajā laika posmā iepazīstoties un izvērtējot pieejamos Kopsapulces dokumentus, kā arī saņemot informāciju no citiem LVF juridiskajiem biedriem, secina, ka notikušās LVF prezidenta pārvēlēšanas gaitā konstatējama virkne būtisku pārkāpumu. Likumā noteiktajā kārtībā esam iesnieguši prasību tiesā, ar ko tiek apstrīdēts notikušās Kopsapulces sasaukšanas un prezidenta kandidāta izvirzīšanas process.
Saskaņā ar LVF Statūtiem LVF prezidenta kandidāti ir jāizvirza vismaz mēnesi pirms pārvēlēšanas Kopsapulces norises, bet par sapulces sasaukšanu LVF Valdei ir savlaicīgi jāinformē juridiskie biedri.
Mūsuprāt, pārkāpumi ir ne tikai juridiska rakstura (nav LVF Valdes lēmuma par Kopsapulces sasaukšanu, uzaicinājums uz Kopsapulci nosūtīts informatīvas e-pasta vēstules formā no LVF ģenerālsekretāra e-pasta, kuram saskaņā ar LVF statūtiem nav šādu tiesību), bet ir bijusi acīmredzama LVF vadības vēlme iespējami klusāk pārvēlēt iepriekšējo LVF prezidentu. Par to liecina gan lielā slepenība, jo informācija nebija pieejama nedz masu medijiem, nedz LVF mājaslapā, gan arī nosūtīšanai izvēlētais laika posms – tieši pirms Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām (19. decembrī). Tas nozīmē, ka daļa juridisko biedru, kas ar šo e-pasta vēstuli iepazinās tikai pēc svētku brīvdienām, pat teorētiski nevarēja izvirzīt savu prezidenta kandidātu, jo pieteikšanās termiņš bija 3. janvāris.
Aprīļa vidū biedrība “Es par volejbolu!” par šiem konstatētajiem pārkāpumiem ir ziņojusi arī sporta veidu federācijas pārraugošajai organizācijai – Latvijas Sporta federāciju padomei. Ar detalizētu situācijas aprakstu varat iepazīties šeit – http://bit.ly/EPV_LSFP .
Tāpat biedrība atgādina, ka 2017. gada 3. februāra Kopsapulcē tika iesniegts 12 LVF juridisko biedru (teju 20% no visiem LVF biedriem) parakstīts oficiāls iesniegums par ārkārtas Kopsapulces sasaukšanu, kurā tiktu skatīts Latvijas volejbola attīstības plāns turpmākajiem četriem gadiem. Šis iesniegums trīs mēnešu laikā kopš iesniegšanas brīža tā arī nav izskatīts LVF Valdē un jautājums par Kopsapulces sasaukšanas tālāk nav virzīts.
Joprojām gaidām plašas diskusijas par to, kā volejbola saimniecībai būtu jāattīstās tuvākajā nākotnē, tādēļ prasība par stratēģiskā plāna izskatīšanu Kopsapulcē paliek mūsu galvenais mērķis.
Par to, ka nepieciešams arī nopietns šābrīža LVF darbības audits, šaubu nav – sacensību organizācijas ziņā LVF atpaliek no citiem volejbola sacensību organizatoriem, toties dalības maksas un citi maksājumi katru gadu pieaug. Joprojām nevienai LVF organizētajai līgai nav ģenerālsponsora vai cita veida atbalstītāja. Savukārt situācija ar LVF lēmumu valsts finansējuma novirzīšanai nevis pludmales volejbola komandu sagatavošanai Eiropas čempionāta finālturnīram, bet gan atsevišķu LVF sekretariāta darbinieku atalgojumam, parāda finanšu caurskatāmības un elementāras prioritāšu problēmas.
Saskaņā ar 2016. un 2017. gada LVF budžeta datiem šīs sabiedriskās organizācijas ieņēmumu struktūrā ir gandrīz tikai valsts un pašvaldību finansējums. Vienīgais sponsors ir apdrošināšanas sabiedrība ERGO, kas atbalsta Latvijas čempionātu pludmales volejbolā.
* Biedrības “Es par volejbolu!” valdes priekšsēdētājs
Foto no delfi.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
