Iesaki rakstu: 
Kādēļ līdz šim mazefektīvais Tiesībsarga amats pēkšņi izrādījies tik svarīgs, lai par to slēgtu aizkulišu vienošanās, kandidāta izvēli padarot par politiskās dienas kārtības jautājumu numur viens? Atbilde visdrīzāk meklējama ne tikai politiskos motīvos. Neoficiāli no avotiem valdības koalīcijā un juristu aprindās Pietiek zināms, ka drīzumā pēc jaunā Tiesībsarga apstiprināšanas amatā, par ko izredzes kļūt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ar Saskaņas centra (SC) rokām virzītajam mazpazīstamajam juristam Jurim Jansonam, varētu tikt virzīti likuma grozījumi, paplašinot Tiesībsarga pilnvaras. Tas viņu ļautu izmantot kā efektīvu instrumentu tiesnešu un prokuroru ietekmēšanai. Tas varētu būt svarīgi ZZS faktiskajam līderim, smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam.
Otrdien Ministru kabinets pieņēma valdības rīcības plānu deklarācijas par Valda Dombrovska (Vienotība) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Nepamanīti starp citiem šā rīcības plāna pasākumiem ietverta arī apņemšanās izvērtēt iespēju pastiprināt disciplināratbildību tām amatpersonām, kas, pildot savus amata pienākumus, ir ar nodomu izdarījušas vai apzināti pieļāvušas personas cilvēktiesību pārkāpumus.
Jau oktobrī, kad jaunizveidotā koalīcija strādāja pie Dombrovska valdības deklarācijas, pateicoties ZZS iniciatīvai, tajā tika iekļauts uzdevums pastiprināt amatpersonu darbības kontroli un atbildību par rīcību, kas radījusi zaudējumus valstij un iedzīvotājiem saistībā ar viņu cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpšanu.
Tagad valdības rīcības plānā šīs deklarācijas izpildei ietverts pasākums „iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus efektīva mehānisma nodrošināšanai to amatpersonu iespējamo pārkāpumu noskaidrošanai un saukšanai pie atbildības, kuru vainas dēļ ir pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, lai šo amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultāta Latvijas valstij saskaņā ar tiesas nolēmumiem nerastos negatīvas finansiālas sekas, kā arī nodarīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un netiktu tērēti būtiski valsts līdzekļi kompensāciju izmaksai”.
Citiem vārdiem, valdības rīcības plāna apņemšanās drīzumā var rezultēties likumu grozījumos, kuros būtiska loma būtu atvēlēta Tiesībsargam. Neoficiāli zināms, ka drīzumā Saeimā gaidāma Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma atvēršana grozījumiem, un tajā ar Tiesībsargu varētu tikt papildināts to amatpersonu saraksts, kuras tiesīgas rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Ja ZZS ar SC balsu atbalstu kopīgi ievēlēs nākamo Tiesībsargu, nākamais balsojums varētu būt par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu, Pietiek prognozēja kāds avots koalīcijā. „Tiesībsargs varēs rakstīt, ka valdība nepilda rīcības plānu par tiesnešu un prokuroru atbildībupar cilvēktiesību pārkāpumiem. Kombinācijā ar „savu” Tiesībsargu šis rīcības plāna punkts var būt labs instruments spiedienam uz tiesu un prokuratūru,” Pietiek pieļāva kāds avots valdībā.
No avotiem valdības koalīcijā Pietiek zināms, ka šā pasākuma priekšlikums nācis no ZZS. Pirmdien Ministru kabinetā notikušajā koalīcijas pārstāvju sanāksmē rīcības plāna izskatīšanai ar šo priekšlikumu nācis zaļo zemnieku nesen Ventspils brīvostas valdē virzītais jurists Artis Stucka. Ar Stucku Pietiek sazināties neizdevās, viņš uz tālruņa zvanu neatbildēja.
Ilgstošā tiesvedībā ierautais Lembergs arī līdz šim ir novērtējis iespēju caur Tiesībsarga biroju censties ietekmēt tiesas procesus un sabiedrisko domu. Lembergs pie Tiesībsarga ir vērsies ar vairākām sūdzībām saistībā ar tiesībsargājošo iestāžu darbībām pret sevi, un pašreizējā Tiesībsarga Romāna Apsīša vadībā birojs Ventspils mēram līdz šim ir bijis atsaucīgs, rosinot pārbaudes. 2008. gada oktobrī Tiesībsargs pēc Lemberga sūdzības konstatēja vairākas nepilnības normatīvajos aktos saistībā ar personas informēšanu par pirmstiesas procesa termiņa pagarināšanu tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā turpinās tiesvedība un Lembergam izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos. Ventspils mērs ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vairākiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret viņu sāktajos kriminālprocesos, un tiek pieļauts, ka Tiesībsarga biroja atbalstoši atzinumi Lembergam palīdzētu tiesvedībā.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
