Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrija pērn izmaksājusi tik daudz prēmiju, piemaksu un naudas balvu, ka tagad tai trūkstot resursu, lai spētu šos datus apkopot. Turklāt ministrija arī neredzot pamatojumu, kāpēc sabiedrības pārstāvjiem šāda informācija vispār būtu jāzina.

Dzintara Rasnača vadītā ministrija atbildē uz oficiālu informācijas pieprasījumu apgalvo, ka tā pat nevarot nosaukt konkrētu prēmēto darbinieku skaitu. Esot vien zināms, ka „aptuveni 240 Tieslietu ministrijas nodarbinātajiem 2017. gadā kā papildu atlīdzība aptuveni 2780 reizes” ir tikušas noteiktas un izmaksātas prēmijas, naudas balvas, piemaksas, noteikti dažādi pabalsti, veikta samaksa par virsstundu darbu, kā arī piešķirta veselības apdrošināšana.

Tas, kā atzīst ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, nozīmē „vidēji gandrīz 13 papildu atlīdzības izmaksas vienam nodarbinātajam”. Taču, kāda ir precīzā iztērēta summa, ministrija tāpat neatklāj, vien norāda, ka „2017. gada budžetā Tieslietu ministrijas centrālā aparāta atlīdzībai paredzēti izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām ir 435 630 eiro”.

Saskaņā ar ministrijas valsts sekretāra oficiālo skaidrojumu šāds prēmiju, piemaksu un naudas balvu apjoms esot pārāk liels, lai iestāde spētu šīs ziņas apkopot un nodot sabiedrībai. Teorētiski to izdarīt gan varētu, taču Tieslietu ministrijas ieskatā „būtisku iestādes resursu novirze informācijas pieprasījuma izpildei ir attaisnojama tad, ja pieprasītā informācija ir būtiska konkrētas personas tiesisko interešu aizsardzībai”.

Taču, lai gan formāli Dz. Rasnača vadītās ministrijas pienākums ir „nodrošināt sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem”, konkrētajā gadījumā iestāde neuzskatot, ka nodokļu maksātāju interese par to, kā tiek tērēti viņu līdzekļi, tai būtu pietiekams arguments.

„Nav saskatāms, kādu būtisku Jūsu tiesisko interešu aizsardzībai Jums būtu nepieciešama pieprasītā informācija pieprasītajā apjomā,” skaidro R. Kronbergs, argumentējot – apkopojot šādu informāciju sabiedrības vajadzībām, tas „var būtiski ietekmēt Tieslietu ministrijas kā darba devēja saistību izpildi pret Tieslietu ministrijas nodarbinātajiem”.

Tiesa, Informācijas atklātības likuma 11. pantā gan ir noteikts, ka gadījumā, „ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs”, iestāde var uzaicināt informācijas pieprasītāju iepazīties ar pieprasītajiem datiem uz vietas iestādē. Šādu iespēju piedāvāja arī Tieslietu ministrija, taču, noteiktajā laikā ierodoties iestādē, izrādījās, ka arī uz vietas tās Personālvadības departamenta direktore Airisa Auzāne datus par izmaksātajām prēmijām un balvām nav gatava sniegt, - tas vienalga prasīšot pārāk lielas pūles.

Pašlaik administratīvā rajona tiesa jau izskata pieteikumu saistībā ar šo Tieslietu ministrijas rīcību. Citā līdzīga rakstura lietā, kurā pirmās instances tiesa jau uzlikusi par pienākumu līdz tam slēptu informāciju sniegt Valsts prezidenta kancelejai, administratīvā tiesa spriedumā ir norādījusi:

„Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa.”

Interesanti, ka ir ministrijas, kurām līdzīgi informācijas pieprasījumi par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu nav sagādājuši nepārvaramas problēmas. Tā, piemēram, Kultūras ministrija ir publiskojusi pilnīgu informāciju par visām tās darbiniekiem pērn izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to piešķiršanas pamatojumu. 

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft