Tiesu izpildītājiem bijis īpaši trekns gads, ienākumu rekords - 1,79 miljoni latu
PIETIEK19.07.2013.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Tiesu izpildītāju "elitei" pērn bijis īpaši trekns gads, rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskā datu bāze: rekordists bijis tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs (attēlā), kura gada ienākumi pārsnieguši 1,79 miljonus latu.
Spriežot pēc VID datu bāzē atrodamajām deklarācijām, zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2009. gadā ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības nopelnīja 510 tūkstošus latu, bet 2010. gadā viņš nopelnījis jau 735 tūkstošus latu.
Savukārt nākamajos divos gados Stepanovu piemeklējis īsts ienākumu sprādziens: 2011. gadā viņš ienākumos no saimnieciskās darbības saņēmis 1,68 miljonus latu, bet pērn - 1,79 miljonus latu.
Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs - rekordists pēdējos gados ienākumos par savu darbību kopā saņēmis vairāk nekā 4,71 miljonu latu vai gandrīz septiņus miljonus eiro.
Stepanovs nav vienīgais pēdējos gados par faktisku miljonāru kļuvušais tiesu izpildītājs, - VID datu bāze rāda, ka iespaidīgus ienākumus saņēmuši vēl vairāki desmiti tiesu izpildītāju.
Tiesu izpildītājs Ainārs Šusts tikai pēdējos divos gados vien "u.c. ienākumos" guvis vairāk nekā miljonu latu - 573 tūkstošus latu pērn un 549 tūkstošus latu 2011. gadā.
Savukārt 2010. gadā Šusts ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņēmis 333 tūkstošus latu – par 121 tūkstoti latu vairāk nekā 2009. gadā.
Līdz ar to kopējie šī tiesu izpildītāja ienākumi pēdējos četros gados bijuši vairāk nekā 1,66 miljoni latu.
Tiesu izpildītājs Kalvis Dūrītis pērn "u.c. ienākumos" saņēmis "tikai" 217 tūkstošus latu, kas ir būtiski mazāk nekā 2011. gadā, kad viņa "u.c. ienākumi" bija gandrīz 415 tūkstoši latu.
Atšķirībā no Stepanova Dūrīša rekordgads bija 2010. gads, kad ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības viņš saņēma vairāk nekā 534 tūkstošus latu: salīdzinot ar 2009. gadu, šī tiesu izpildītāja ieņēmumu pieaugums bija vairāk nekā 300 tūkstoši latu.
Taču arī šī tiesu izpildītāja pēdējo četru gadu kopējie ienākumi tāpat bijuši iespaidīgi - tie pārsnieguši 1,4 miljonus latu.
Tiesu izpildītājs Sandis Tomsons pēdējos četros gados ienākumos saņēmis 225 tūkstošus latu pērn, 219 tūkstošus latu 2011. gadā, 259 tūkstošus latu 2010. gadā un 95 tūkstošus latu 2009. gadā.
Tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska ienākumi pēdējos četros gados bijuši attiecīgi 262 tūkstoši latu, 610 tūkstoši latu, 257 tūkstoši latu un 354 tūkstoši latu.
Savukārt tiesu izpildītāja Andreja Glumova ienākumi pēdējos četros gados bijuši attiecīgi 107 tūkstoši latu, 330 tūkstoši latu, 253 tūkstoši latu un 157 tūkstoši latu.
Šādu peļņu apsviedīgākajiem zvērinātajiem tiesu izpildītājiem nodrošinājis Ministru kabinets: atkarībā no atgūtās mantas vērtības tiesu izpildītājs no tās saņem 3-15 procentus.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tiesu izpildītājs papildus fiksētajām likmēm saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā: līdz 3000 latu - 15 procentus no faktiski atgūtās summas; no 3001 lata līdz 10 000 latu - 450 latu plus 10 procentu no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 3000 latu; no 10 001 lata līdz 100 000 latu - 1150 latu plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 10000 latu; ja atgūtā summa pārsniedz 100 000 latu, - 5650 latu plus trīs procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 100 000 latu.
Tiesa, no šiem ieņēmumiem jāatņem tiesu izpildītāju izdevumi, rīkojot izsoles utml., taču pārpalikusī peļņa vienalga ir iespaidīga.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
