Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir mans viedoklis un skaidrojums tikai šiem trim aspektiem: 1. Es nepiekrītu, ka bēgļi tiek uzņemti Latvijā uz patstāvīgu dzīvi. 2. Es nepiekrītu, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar Eiropu un jāmaksā tās parādi. 3. Es neredzu tās darba vietas, kur strādās bēgļi.

Katru gadu skrienu maratonu kādā citā vietā. Pusotru gadu atpakaļ, 2014. gada februārī pieteicos Sahāras maratonam. Organizatori bija spāņi, uzticējos viņiem un līdz galam neizlasīju visus aprakstītos apstākļus, uz kurieni braucu un kas notiks. Kā nekā starptautiski sertificēts skrējiens. Tikai trešajā dienā pēc ierašanās sāku apjaust, kur esmu nokļuvis un kas notiek.

Pagājušā gadsimta beigās spāņi atstāja savu koloniju Rietumsahāru Āfrikas ziemeļrietumos, kuru savā pārvaldībā pārņēma marokāņi. Vietējie iedzīvotāji, klejotāju tauta Saharawi people kļuva par traucēkli, un viņi tika ar ieroču palīdzību vardarbīgi sadzīti Sahāras tuksnesī Alžīrijas teritorijā. Alžīriešiem bija savs motīvs, un viņi šo tautu, nepilnu miljonu cilvēku 1972. gadā nomitināja tuksnesī, četros ciemos.

Spāņi, kā man stāstīja viens no organizatoriem, jūtas nedaudz atbildīgi par šo situāciju, tādēļ katru gadu rīko maratonu kā labdarības pasākumu, kur skrējiens notiek šo ciemu robežās, un skrējiena dalībnieki veselu nedēļu dzīvo Smaras bēgļu nometnē bēgļu ģimenēs. Kopā iet gulēt, kopā ēd, kopā interesanti pavada veselu nedēļu bēgļu māla būdās. (Šeit, ierakstot Google vārdus Saharawi people var bildēs aplūkot, kā tur izskatās: www.google.lv/search?q=saharawi+people&newwindow=1&biw=1182&bih=561&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0CAYQ_AUoAWoVChMIp971vuf9xwIVIxByCh0b8g_0)

Vai nedēļa ir pietiekams laiks, lai, dzīvojot ģimenē, kaut nedaudz sāktu saprast kādas sāpes un bezcerība ir pārņēmusi šos cilvēkus? Mēģināšu no sava skatu punkta apskatīt dažus jautājumus, uz kuriem pašlaik ir jāatbild mums saistībā ar bēgļu krīzi. 

Kāpēc manā skatījumā starp bēgļiem, ko var redzēt bildēs no Eiropas, pārsvarā ir vīrieši spēka gados?

Bēgļu nometnē, kuras teritorija ir identiska Ainažu pilsētai, dzīvo aptuveni 250 000 cilvēku (Ainažos zem 1000). Vīriešus, kādus var redzēt bildēs no bēgļu pārņemtās Eiropas, šai nometnē faktiski nevar satikt. Ir tikai tie, kas iesaistīti apsardzē un pamatīgi apbruņoti. Un vēl daži, kas iesaistīti nometnes pārvaldē. Pārējie visi ir sievietes, bērni un vīrieši ar acīm redzamiem kustību traucējumiem (vecākā gada gājuma vīriešus arī neredzēju). Kaimiņu "būdā" dzīvoja jaunietis ar kustību traucējumiem, kurš bieži viesojās pie mums. Runājām, kur ir stiprā dzimuma pārstāvji, ko viņi dara? Visi viņi ir klejojumos, labākas dzīves meklējumos. Lielākā veiksme ir tiem, kas tikuši armijā, - ir ko ēst un ir kur dzīvot, pārējie kur nu kurais ar cerību kaut ko atrast. Lai gan, cik no sarunas sapratu, viņiem kā bēgļiem pat Alžīrijas teritorijā ir ierobežota pārvietošanās. Nometnē pamatā dzīvo sievietes (jau no 1972. gada), kurām jau mazmeitas paaugušās. Pieci bērni katrai, tas ir normāli, astoņi bērni un vairāk arī nav retums. Visas ir precējušās, un vīri ir klejojumos. Bērnus tik tiešām tur mīl, un par viņiem priecājās.

Tai sabiedrībā ir vairākas tēmas, par kurām nerunā, vienkārši ignorē jautājumu. Kaut kādu atbildi, kāpēc tik daudz bērnu ģimenē, ja tas taču ir grūti, saņēmu. Manā interpretējumā tas skan: katrs bērns ir cerība, un tīri aritmētiski jo vairāk bērnu, jo lielāka iespēja, ka kāds tomēr izrausies un spēs palīdzēt mājās palikušajam. Lai arī cik ciniski tas izklausīsies, bet es to saprotu šādi. Ja kāds no šiem bēgļu klejojumos nonākušajiem vīriešiem nokļūs līdz Latvijai, pirmais, ko viņš izdarīs, - daļu no saņemtā pabalsta nosūtīs ģimenei. Nākamais, kā būs pieņemts šeit, darīs visu iespējamo, lai savu ģimeni dabūtu uz šejieni. Ģimenes tur ir kuplas, ieskaitot sievas, vecāsmātes un bojā gājušo brāļu meitas. Manas prognozes, ja mēs šeit pieņemam bēgļus, kuriem vēlamies dot patstāvīgas mājas, viņu skaits pieaugs vairākkārt. Tamdēļ esmu pret bēgļu uzņemšanu šādā veidā.

Eiropas solidaritāte

Un vēl viens būtisks aspekts. Bēgļu nometnē runājos ar meiteni, kura bija Austrijā strādājusi par bērnu aukli un nu atgriezusies. (Tādas tai ciemā no 250 000 iedzīvotājām bija tikai trīs, kas bija dabūjušas oficiālu darba atļauju Eiropā uz pusgadu). Izaicināju ar provokatīviem jautājumiem uz atklātu sarunu. Nu, tad man nācās uzklausīt, ka mēs, eiropieši, esam viņiem lieli parādnieki. Par tām zvērībām, ko kolonisti gadu simtiem ir piekopuši, par izlaupītiem resursiem, kas viņiem pieder, par sabombardētiem ciemiem, par badu, par ieročiem, kurus mēs tur visiem par bargu naudu - gan labajiem, gan sliktajiem - tirgojam utt.

Nu, nemēģināju es viņai stāstīt, ka parāds ir no tiem laikiem, kad latvietis par prastu zemnieku savā zemē vācu muižkungam kalpoja vai mana zeme bija Krievijas guberņa. Un arī pašlaik manai tautai ir gājuši secen tie labumi, kas tur tiek gūti. Nu nejūtos es neko tiem afrikāņiem parādā. Lai tie, kas šo parādu sataisīja, arī atdod. Nu nezinu, vai šai situācijā te vajag mums par Eiropas solidarizāciju runāt. Vai mums šie gadu simtiem veidojušies Eiropas parādi nu ir jāuzņemas?

Darba vietas un darba tikums

Esmu uzņēmējs un tik tiešām esmu daudz un dikti domājis, kā mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem? Ar diviem piemēriem mēģināšu izskaidrot savus apsvērumus. Pirms maratona dalībniekiem bija iespēja nometnē iesaistīties dažādos projektos. Viens no tiem, kurā es ar prieku iesaistījos, bija piemiņas māla medaļu izgatavošana skrējiena dalībniekiem. Man pašam ir piederējusi keramikas ražotne, un jaunībā esmu Ainažu skolā bērniem keramikas pulciņus vadījis.

Sievietēm, kuras tik tiešām ar azartu un spīdumu acīs rokās spaidīja māla pikas, mēģināju stāstīt, ka medaļai ir jābūt apaļai un, vēlams, vienādā biezumā viscaur. Pēc izrullēšanas un izgriešanas ar apaļu glāzi, medaļām nonākot šo sieviešu rokās, tās brīnumainā kārtā ātri vien pārvērtās par bezformīgiem, negludiem veidojumiem. Kad stāstīju, ka medaļai jābūt apaļai kā saulītei, nevis bezformīgai, kāds blakus esošs spānis ieminējās, ka piemiņas medaļas 2103, gada maratona skrējējiem bija pusmēness formā, jo šo formu sievietes respektēja un izturējās ar bijību.

Kā otru piemēru minēšu, ka jau pieminētais kaimiņš bija nodarbināts celtniecībā. Vienu rītu aizgāju kopā ar viņu uz būvobjektu (uz darbu viņš gāja nedēļā vienu vai divas dienas, citi gāja citās dienās, vienkārši darba nav). Tika būvēta kārtējā māla būda. Mani jautājumi, kāpēc durvju aile šķība (durvju tur nav, tiek pieklāts deķis), kāpēc būdas viens stūris augstāks par otru, otrs par trešo, kāpēc paštaisītie māla ķieģeļi ir tik neregulāri, netika saprasti. Manam uztraukumam nav pamata, jo visas būdas ir tādas, un, skat, cilvēki dzīvo. Varbūt var uztaisīt labāk, ieguldi vairāk darba un laika, būs smukāk, būs izaugsme? Nē, nevajag, tas nav vajadzīgs, kāpēc, kāda jēga.

Ko es ar šiem piemēriem gribu pateikt? Es kā uzņēmējs neredzu to darba vietu savā uzņēmumā, kuru es šeit, Latvijā, varētu piedāvāt šiem cilvēkiem (izņemot bērnu aukles). Pilnīgi cita izpratne par kvalitāti un darba organizāciju. Atbildība par paveikto? Es tā arī nesapratu, vai patstāvīgs un sistemātisks darbs ir lepnums vai apgrūtinājums? Ar lielu interesi gaidu valdības programmu nodarbinātībai bēgļiem.

Es nerakstu par reliģiju, kas atstāj lielu iespaidu uz kopā dzīvošanu vienā valstī. Par dažādo kultūru, par demokrātijas izpratni un daudz ko citu, kas mums ir tik atšķirīgs.

Tik tiešām, šī viena nedēļa, ko pavadīju bēgļu nometnē, daudz ko mainīja manos uzskatos. Es tik tiešām vēlos šiem cilvēkiem palīdzēt, un skan muļķīgi mana atzīšanās, ka es nezinu, kā to izdarīt. To nezinu ne tikai es, bet to nezina daudzi, ieskaitot valstu vadītājus un reliģiskos līderus.

Šo rakstu publicējām pirms diviem mēnešiem. Sakarā ar notikumiem Parīzē publicējam to atkārtoti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...