Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautas partija (TP) pēc neveiksmes 10. Saeimas vēlēšanās, startējot kopā ar Aināra Šlesera LPP/LC, ieturēs pauzi, iespējams, līdz gada beigām un pašlaik nesteigsies ar lēmumiem par tālāko darbību.

„Veļu nemazgājām,” Pietiek pēc TP valdes neformālās sanākšanas pirmdien teica kāds tās dalībnieks. Tikmēr kāds cits avots TP valdē Pietiek norādīja, ka sēdē kritizēts lēmums iet uz vēlēšanām kopā ar Šleseru, kā arī pausta neapmierinātība par eksprezidentu Gunti Ulmani, kurš bija TP un LPP/LC apvienības Par labu Latviju (PLL) oficiālais vadītājs. Nekāda paškritika, piemēram, no Andra Šķēles puses, kurš vienīgais no PLL ievēlēts no Zemgales saraksta, neesot izskanējusi.

TP valdes locekļi Pietiek piekrita īsi ieskicēt pirmdien apspriesto tikai ar nosacījumu, ka uz viņiem oficiāli neatsauksies, bet bija tādi, kuri šoreiz laipni atteicās jebko stāstīt. Tas radīja iespaidu, ka vēlēšanu nakts šoks TP nav piespiedis atteikties no sev ierastā stila nenest uz āru domstarpības un neatzīt kļūdas.

Tāpat rodas iespaids, ka TP ir gatava palikt lojāla un mobilizēties ap Šķēli, kurš pirmdien valdes priekšā stājies „pilns entuziasma” un gatavs aktīvi strādāt Saeimā. Līdz ar to jautājums, vai Šķēle pēc pazemojošā vēlēšanu rezultāta negrasās nolikt mandātu, nemaz neesot izskanējis.

Patiesības mirklis ir bijis īss arī PLL valdes priekšsēdētājam Guntim Ulmanim, kurš divas dienas pēc vēlēšanām portālam Diena.lv par „tādām pļāpām vien” ir nodēvējis paša vēlēšanu naktī pausto apņemšanos Pietiek, ka atlaidīs PLL valdi un sasauks „kļūdu izvērtēšanas konferenci”. PLL valde kopā sanāks trešdien vai ceturtdien.

„Nekas nav beidzies, mums ir mūsu reģioni,” pirmdien pauda kāds TP pārstāvis. Tuvāko mēneša līdz trīs laikā nekādu lēmumu par to, kuru ceļu iet – stiprināt TP vai virzīties uz pilnīgu apvienošanos ar LPP/LC – netikšot pieņemti. Trešdien TP valde sanāks uz oficiālo sēdi, bet nākamnedēļ satiksies paplašinātā formātā, uzklausot arī savu reģionu pārstāvju viedokli.

Neoficiāli dzirdēti viedokļi, ka Šķēles lēmums nolikt deputāta mandātu ir tikai laika jautājums. Tiek prognozēts, ka Šķēle „kaut kad drīzumā” varētu uzsākt konsultācijas šaurā lokā, pēc tam gada beigās sasaukt partijas kongresu un, kad TP kodols būs šim lēmumam sagatavots, - nolikt deputāta mandātu un pamest politiku šoreiz jau uz visiem laikiem. Ja var ticēt politiķu teiktajam, Šķēle šādu iespēju ne ar vienu vēl nav apspriedis.

Neilgi pirms vēlēšanām, kad reitingi jau signalizēja par neveiksmi vēlēšanās, daži redzami TP biedri neoficiāli dalījās kritiskās un Šķēlem nelojālās piezīmēs. Pietiek tika atzīts, ka no Šķēles atgriešanās nav bijis jēgas, jo tik zemu reitingu partija būtu spējusi uzturēt arī bez viņa, tāpat tika kritizēta pievienošanās PLL, kur dominē Šlesers un LPP/LC. „Žēl, tik spēcīga partija bija un nogāja pa burbuli,” pāris nedēļas pirms vēlēšanām Pietiek atzina kāds TP biedrs, kurš tradicionāli pieskaitīts Šķēlem lojālo lokam.

Tāpat pēdējās priekšvēlēšanu kampaņas dienās TP politiķu vidū bija kurnēšana, ka PLL finanšu resursi koncentrēti Šlesera kampaņai Rīgā, nevis oranžo kampaņai reģionos. „Tad kāda velna pēc mums bija jāiet ārā no [Dombrovska] valdības? Būtu mēs valdībā, vismaz būtu varējuši administratīvos resursus izmantot,” atklātības brīdī Pietiek izmeta kāds bijušais TP ministrs. Vienlaikus TP politiķi līdztekus kritikai uzsvēruši arī Šķēles pozitīvo pienesumu, mobilizējot partijas ierindas biedrus un iztīrot TP rindas.

Šā brīža lēmums par pauzi un asu kustību neizdarīšanu ne pašsaglabāšanās, ne apvienošanās virzienā daļēji skaidrojams arī ar TP vēlmi notestēt sadarbības iespējas ar LPP/LC kopīgajā frakcijā Saeimā. „Mūsējie saka – bez Šlesera mums būtu tas pats rezultāts, bet viņi [LPP/LC] domā, ka bez Šķēles būtu labāks rezultāts,” iekšējo PLL trauksmi kodolīgi raksturoja kāds apvienības politiķis.

Šobrīd skaidrs, ka no TP 10. Saeimā ievēlēti trīs politiķi – Šķēle no Zemgales, Edgars Zalāns no Kurzemes un Māris Kučinskis no Vidzemes, kur viņš, pateicoties vēlētāju plusiņiem, apsteidza ar pirmo numuru izlikto Ulmani, kurš arī iekļuvis Saeimā. Kad būs saskaitīti plusiņi, kurus salikuši ārzemēs balsojušie vēlētāji, būs skaidrs, vai Saeimā iesprauksies arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kuru tikai par dažiem desmitiem punktu Rīgā apsteidz Inese Šlesere.

No LPP/LC Saeimā ievēlēti Šlesers no Rīgas, Rita Strode un Vitālijs Aizbalts no Latgales, bet Inese Šlesere Rīgā vēl cīnās ar Riekstiņu. Kopumā PLL ieguva astoņas deputātu vietas. Ja Riekstiņš iekļūtu Saeimā, balsu sadalījums būtu 4:3 par labu TP. Kāds TP valdes loceklis Pietiek pieļāva, ka tieši Šķēle varētu vadīt PLL frakciju Saeimā, bet Pietiek tam neguva apstiprinājumu pie citiem.

10. Saeimā nav ievēlēti tādi redzami TP politiķi, kā Helēna Demakova, Mareks Segliņš, Kārlis Leiškalns, Oskars Spurdziņš, Baiba Rozentāle, Juris Dalbiņš. Segliņš par neievēlēšanu Saeimā neskumst, jo jau iepriekš Pietiek bija teicis, ka visvairāk vēlas atjaunot savu advokāta praksi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...