Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā, kad sāka iezīmēties patiesie Zolitūdes traģēdijas apmēri, par vienu no populārākajiem saukļiem sociālajos tīklos kļuva aicinājums - nav ko uzreiz meklēt vainīgos, labāk visi korī domāsim labas domas!
Atļaušos teikt skaidri - šāds aicinājums ir izdevīgs tikai un vienīgi tiem, kas tā vai citādi ir atbildīgi par notikušajiem.
Savukārt vienīgais veids, kā panākt, lai bojāgājušo veikala apmeklētāju un glābšanas dienesta cilvēku nāves nebūtu pilnīgi un totāli bezjēdzīgas, ir tieši pretējs.
Šis veids ir - iespējami ātri, efektīvi un precīzi noskaidrot vainīgos visos līmeņos un beidzot sodīt viņus kārtīgi un pa īstam, nevis aprobežoties ar pārdesmit darba grupu izveidošanu un dažādu prudentiju piesaistīšanu.
Mērķis - vienkāršs: beidzot sākt kaut ko pēc būtības darīt, lai šādas traģēdijas... nē, ne jau neatkārtotos (tādas diemžēl) ik pa laikam atkārtosies, jo vienmēr jau kaut kas var gadīties), bet - lai tādas nenotiktu aizvien biežāk un biežāk, turklāt viena pamatiemesla - visaptverošas un tikai pieaugošas nolaidības un bezatbildības dēļ.
Skaidri un gaiši - notikušais nav nekāda ekstraordināra traģēdija, kādas, kā mums apgalvo un apgalvos, taču "var atgadīties jebkur un jebkad".
Tieši pretēji - notikušais ir kārtējais posms ķēdītē, kurā gan ir visāda paskata un izmēra posmi, bet kuras pamatā ir viens un tas pats.
Tas ir - mūsu valstī pēdējos desmit gados pirmām kārtām valdošās "elites" interesēs nostabilizētais totālās bezatbildības princips visā, kas attiecas uz amatpersonu pienākumu pildīšanu.
Nosprāgst Parekss - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Nosprāgst Krājbanka - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Pusnosprāgst airBaltic - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Pa skuju taku aiziet Liepājas metalurgs - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Pusnodeg Rīgas pils - visi valstiskie "saimnieki" paliek sēžam savās vietās.
Jūs teiksiet - nevar taču salīdzināt vienu iegruvušu veikala jumtu ar Latvijas lielāko uzņēmumu krahu? Tas tak pavisam kas cits?
Var gan - kā viena, tā otra pamatā ir "veiksmes stāstu arhitektu" iedibinātā totālā bezatbildība un nolaidība.
Šī totālā nolaidība no augstākajiem varas līmeņiem, pateicoties to rādītajam paraugam un morālei, ka nevienam jau nevajadzēs atbildēt, ja nu kas, vienkārši laižas "zemāk" - un nu ir tikusi arī līdz lielveikalu ēkām.
Protams, ar ārišķīgo reaģēšanu viss kārtībā. Ap sagruvušo veikala ēku zumošus mērus, premjerus un ministrus mēs jau esam apskatījuši, vai cik.
Nu tik tiks veiktas totālās pārbaudes, sasauktas sēdes, pieaicināti eksperti, nozīmētas ekspertīzes, izdarīti secinājumi konkrētajā - acīmredzot jau būvniecības darbu veikšanas - nozarē.
Varbūt pat izdomās, ka kaut kas nav kārtībā ar, kā mums stāsta, tik precīzi ievērotajiem būvnormatīviem, ja reiz tie pieļauj kaut ko būvēt uz cilvēkiem pārpilnas sabiedriskās celtnes jumta.
Taču mūsu dzīve, kā labi zināms, ir ļoti daudzšķautņaina. Veikali pārskatāmā nākotnē vairs nebruks, tāpat kā kopš Talsu gadījuma nav nogāzies neviens pacēlāja grozs ar bērniem.
Tā vietā - man ļoti, ļoti negribas, lai tā būtu, bet tā diemžēl būs - notiks kaut kas cits un citā jomā. Ļoti iespējams, vēl briesmīgāks mērogu un upuru skaita ziņā.
Tā notiks ne vienreiz vien. Tā notiks aizvien biežāk un biežāk - un tā līdz par brīdim, kad beidzot gan augstas, gan vidējas, gan zemas amatpersonas sāks pa īstam atbildēt par klaju nolaidību, ko mūsu kalnmeieru kantori vairs nebūs gatavi attaisnot ar pamatojumu - nu viņi, cilvēki, tak darīja, ko varēja...
Un te - daži tūlītēji jautājumi par Zolitūdes traģēdiju tieši primitīvas un kliedzošas nolaidības un bezatbildības sakarā.
Pirmais - par bojāgājušajiem glābējiem. Par ar pašiem bojāgājušajiem šaubu nav - cilvēki varonīgi pildīja savu pienākumu pēc labākās sirdsapziņas, un punkts.
Bet kā ar tiem, kas viņus sūtīja zem pussabrukušā jumta, un tiem, kas atbildēja par glābēju sagatavotību vai nesagatavotību šādiem darbiem?
Cik vakar vakarā esmu paspējis parunāt ar iekšlietu sistēmas darbiniekiem - lielākoties sistēmu pametušiem, -, ar precīzām atbildēm šai jautājumā vien pietiktu skarbiem lēmumiem par amatpersonu nolaidību un atbildību.
Praktiskās apmācības par rīcību nogruvumu situācijās - vai tādas pārskatāmā pagātnē ir bijušas? Normāls aprīkojums, ieskaitot pretputekļu maskas? Dienestu sadarbība un koordinācija?
Jeb arī varonīgie glābēji gāja bojā tāpēc, ka viņus nāvē aizsūtīja entuziasma pārpilni idioti ar lieliem uzplečiem, kuri nebija parūpējušies par apmācību un pārdomājuši darāmo?
Tad vēl - kam vēl jānodeg, jāuzsprāgst, jāsabrūk, lai valsts sāktu normāli finansēt vienu no tām lietām, ko tai pirmām kārtām vajadzētu nodrošināt visiem saviem iedzīvotājiem, - glābšanas dienestus?
Budžeta pieņemšanā koalīcijas deputāti dalīja desmitus un simtus tūkstošu, kuri bija speciāli iedalīti viņu katra sīkajām rebēm, bet tā arī neatradās 140 tūkstoši glābēju dzīvības apdrošināšanai.
Pusnodega Rīgas pils, ministrs Kozlovskis eksponējās uz nebēdu - tieši tāpat kā vakarvakarā. Bet kas kopš pils degšanas laika principiāli ir mainījies glābšanas dienestu finansējumā?
Atbilde īsa - nekas, un neviens arī nejūtas vainīgs, vismazāk jau Kozlovskis, par kuru jautājums būtu tikai viens - kāpēc šorīt viņš vēl ir ministra postenī? Lai varētu "turpināt strādāt" un paspēt iepirkt "pareizās" rācijas?
Ir svarīgi nevis domāt labas domas, bet šoreiz un turpmāk iespējami ātri, efektīvi un precīzi noskaidrot vainīgos visos līmeņos un beidzot sodīt viņus kārtīgi un pa īstam. Lai šī totālā bezatbildība un nolaidība beidzot sāktu iet mazumā.
Foto no nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
