Iesaki rakstu:

Lai gan kopš traģiskās avārijas 2003. gada aprīlī, kad Krimuldas pagastā bojā gāja divi jaunie aktieri, ir pagājuši vairāk nekā 17 gadi, vēl joprojām nerimstas valodas, ka traģēdijas īstenais vaininieks varētu būt viens no līdzbraucējiem, kuram dzērumā iegribējies ātri braucošajam auto noraut rokas bremzi. Taču, kā izrādījies, patiesību noskaidrot – ja vien to neatklās kāds no izdzīvojušajiem – vairs nebūs iespējams, jo visi lietas materiāli ir oficiāli iznīcināti. Pietiek šodien publicē oficiālo Valsts policijas skaidrojumu:

„Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā 2020.gada 12.jūnijā tika saņemts reģistrētais ar ienākošo Nr. 141615 Jūsu pieprasījums par iepazīšanos ar kriminālprocesa materiāliem par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 2003.gada 23.aprīlī pīkst. 17:05, Krimuldas pagastā, uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža 10 km, kur ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gāja bojā Brigita Pauzere un Ojārs Ritovs un vēl trīs personas guva miesas bojājumus.

Vadoties no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošās informācijas, darām Jums zināmu, ka par augstāk minēto ceļu satiksmes negadījumu 2003.gada 30. maijā ar reģistrācijas Nr.129 tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 1.daļas 8. punktu (Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā. Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz: pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.) un 112.pantu (Ja nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai ja ir apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību lietā, izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsakās ierosināt krimināllietu. Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.).

Izskatot Jūsu pieprasījumu un ņemot vērā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojā esošo informāciju, darām zināmu, ka Jūsu iesniegumā minētā ceļu satiksmes negadījuma materiāli, vadoties no Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 27.12.1996. apstiprināto “Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu sarakstu” un Iekšlietu ministrijas 03.05.1995. pavēli Nr.151 “Par Iekšlietu ministrijas iestāžu darbības izveidojušos dokumentu glabāšanas termiņiem”, un pamatojoties uz 2017.gada 28.jūlijā sastādīto aktu Nr.2017-3 par administratīvo protokolu par ceļu satiksmes negadījumiem atlasi iznīcināšanai, tika iznīcināti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav iespējas Jūs iepazīstināt ar notikušā ceļu satiksmes negadījuma materiāliem.”

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google