Trīs tradicionālās daiļd...šanas pamattēzes kārtējās bankas nosprāgšanas sakarā
Lato Lapsa24.02.2018.
Komentāri (90)
Iesaki rakstu: 
Kad atkal un atkal viņu bezgala rūpīgās un atbildīgās uzraudzīšanas rezultātā nosprāgst kāda banka – vai tā būtu Banka Baltija, Parex, Krājbanka vai ABLV -, viņi atkal un atkal klāsta vienas un tās pašas blēņas, jo gluži vienkārši ir pieraduši, ka ar to pilnīgi pietiek un ka muļķa publikai neko citu arī nevajag. Lai gan vārda „saka” vietā, protams, būtu jāizmanto kāds cits – daudz precīzāks.
1. Viņi vienmēr saka, ka uzraudzības process esot bijis un joprojām esot bezgala rūpīgs, atbildīgs, detalizēts un vēlreiz atbildīgs.
Jā, tikai viņi nekad nespēj paskaidrot, kā tad tas tā gadījies, ka šis rūpīgais un atbildīgais uzraudzības process atkal ir devis tik katastrofālus rezultātus. Ja gans gana govis, bet ik pa brīdim kāda govs aizklīst un noslīkst akacī, viņam neizdosies saimniekam atkal un atkal iestāstīt, ka govju uzraudzība ir bijusi rūpīga un atbildīga. Bet Latvijas nācija ir citādāks saimnieks, - tai daiļd...sēji var iestāstīt jebko.
2. Tāpat viņi vienmēr saka, ka tā nauda, kas tiks ieguldīta (vēlāk izrādās, ka stāstīšanas brīdī jau ir tikusi ieguldīta, turklāt krietni vairāk, nekā skaļi apgalvots) kārtējā pussprāgušajā bankā, esot nevis nodokļu maksātāju nauda, bet kaut kāda cita. (Tieši tāpat kā parazīti rimšēviči ilgus gadus stāstīja, ka fantastiskās algas saņemot nevis no valsts līdzekļiem, bet kaut kādiem citiem.)
Jā, un kāpēc lai viņi tā ikreiz nestāstītu, ja nekad un neviens nav paņēmis pie rīkles kārtējo ašeradenu un viņam uz pirkstiem paskaidrojis: tev, mīļais, droši vien kopš Dienas prihvatizācijas laikiem ir galvā aizķēries, ka šodienējā valsts manta rīt jau ir tavējā, taču laiki vismaz teorētiski ir mainījušies. Tā ka tagad, mīļais kārtējais ašeraden, tikai tādā gadījumā, ja tu gribi sabāzt sprāgonī savu personisko naudu, tā nebūs nodokļu maksātāju nauda, - bet iekšējā balss saka, ka to nu tu noteikti nedarīsi. Savukārt visa pārējā nauda, ar ko tu manipulē, tādi vai citādi ir valsts – tātad nodokļu maksātāju nauda.
3. Visbeidzot viņi vienmēr – akurāt tāpat kā šoreizējie kučinski, reizniečozolas un pēterputniņi - saka, ka kārtējās bankas nosprāgšana neietekmēšot finanšu sistēmas stabilitāti un neradīšot nekādas īpašās sekas, tā sacīt, tik tāda pumpa uz pieres, nesmuki, bet veselībai nekāda kaitējuma.
Jā, un kāpēc lai viņi neteiktu arī to, jo ar skaitļiem nekad nav draudzējušies un arī pie atbildības viņus neviens par šo muldēšanu nav saucis. Protams, var jau būt, ka viņu pasaules uzskatā 18 miljoni valsts budžetā iemaksātu eiro (kam jāpieskaita 7 miljoni iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 9 miljoni VSAOI) – kā tas 2016. gadā ir bijis ABLV gadījumā - tāds nieks vien. Taču šo summu ir jēga atcerēties brīdī – un tas nebūs ilgi jāgaida -, kad šie paši Kučinski plātīs rokas kārtējā skolotāju, medmāsu, bāreņu utml. gadījumā, kad runa būs par daudzkārt mazākām summām. Plātīs rokas, bolīs acis un žēlīgi teiks – nu, mīļie cilvēki, nav mums budžetā TĀDU summu…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
