Tukša muca tālu skan – vai tas ir par Cēsu mākslas festivālu?
Teātra mīļotāja Pita13.08.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Interneta vietnē www.cesufestivals.lv esošā informācija vēsta: „Cēsu pilsētai vienmēr bijusi zīmīga loma Latvijas kultūras kontekstā. Cēsu zīmolu veidojušas ilgstošas un noturīgas mākslas tradīcijas, un šobrīd par vienu no pilsētas atpazīstamības zīmēm var uzskatīt Cēsu mākslas festivālu, kas pirmo reizi notika 2007. gadā, gūstot ne vien reģionālu, bet arī valstiska mēroga atzinību.
Festivāla kopējais tēls tiek veidots dažādu profesionālās mākslas izteiksmes veidu sintēzes rezultātā (vizuālā māksla, mūzika, skatuves māksla, kino, deja, opera utt.). Cēsu mākslas festivāla (CMF) dalībnieki ir savā jomā atzītas autoritātes, tāpēc pilsēta vasaras sezonā kļūst par vietu, kurā norisinās nozīmīgas Latvijas kultūras dzīves aktualitātes”.
Tātad – festivāls grezno, rotā, popularizē Cēsis!
Manās rokas nonāca festivāla 2016.gada programmas buklets, kurā skaidrā gaišā latviešu valodā festivāla organizatori – J.Žagars un radošā komanda vēsta, ka 12.augustā Cēsu Mākslas festivāls piedāvā Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Asins kāzas”.
Pošos uz Cēsīm, lai redzētu šo regulāri izpārdoto izrādi. Došos uz Cēsīm, jo vienmēr organizatori spēj atrasts un piedāvāt uzrodošās papildvietas… Rūpējoties par klientiem.
Nespēju gan atrast pēdējā mirklī pirms izbraukšanas uz Cēsīm Vidzemes koncertzāles “Cēsis” repertuārā šo izrādi. Ir cita – gan, kas arī programmā, ko arī piedāvā LNT. Norakstu to uz savu neizpratni un iespējamo neuzmanību.
Taču, ai, kāda vilšanās, ierodoties Latvijas kultūras metropolē… Izrādās – “Asins kāzas” 12augustā Cēsu festivālā ir tikai izkārtne! Izrādes NAV šajā datumā! Nav CĒSĪS. Nav arī citā datumā. 12.augustā izrāde notiek RĪGĀ Latvijas Nacionālajā teātrī – kā kārtējā teātra repertuāra izrāde, ko skatītājiem piedāvā izrādes organizators Latvijas Nacionālais teātris. Loģiski un saprotami. CMF norišu vietās gan nebija atzīmēta Rīga!
TIKAI… nesaprotami, kāpēc Cēsu Mākslas festivālam jāspodrinās ar svešām spalvām, jāpiekar svešas birkas? Vai šādi tiek “apgrozīts” finansējums, plašāka izskatās jau tā šogad pašvakā programma? Varbūt kādam tas būtu izpētes vērts, kā pasākumu organizē sabiedriskā labuma organizācija “Cēsu Pils ģilde”?
Vilšanās… Un pārdomas. Par godaprātu. Un tukšu lielīšanos. Kā savulaik populārajā dziesmiņā “Tukša muca tālu skan…”. Skan…
P.S. Pievienoju atsauces uz iepriekš minēto informāciju
http://www.cesufestivals.lv/programma/?date=0&time=0&category=55&place=0
http://www.cesufestivals.lv/about-us/
http://www.cesufestivals.lv/organizatori/
http://www.cesufestivals.lv/norises-vietas/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
