TV3 “Melu teorijas” tukšās pļāpas par "Pleskavas divīzijas bojāeju”

Iesaki rakstu:

"Šodien es pastāstīšu, kā Krievija meloja par iznīcināto Pleskavas divīziju," - šādi sižetu sāk analītiskās programmas vadītājs Ansis Pūpols.

Tomēr "Melu detektors" secinājis, ka "Melu teorijas" izklāstā par desantniekiem ir sajaukts gandrīz pilnīgi viss. Kolēģi no "TV3", apkopojot informāciju, (domājams, no Krievijas un Ukrainas medijiem) sajaukuši rotu ar daudzkārt lielāko apakšvienību - divīziju. Tāpat viņi sajaukuši arī divas Krievijas divīzijas - Pleskavas un Kostromas divīziju.

76. gvardes gaisa desanta divīzija bāzējas netālu no Latvijas - Pleskavas apgabalā. Kāds ir precīzs karavīru skaits krievu divīzijās, ir valsts noslēpums, taču aptuveni apmēri ir zināmi: vidēji vienā divīzijā miera laikos ir no 7 līdz 10 tūkstošiem cilvēku.

1. Par to, kā viņi nokļuva Ukrainā

Citāts no "Melu teorijas": "18. augustā Pleskavas divīziju pēkšņi nosūta uz Ukrainas robežu neplānotās mācībās. Pirms mācībām desantniekiem pajautāja, kurš no viņiem negrib braukt. Atteicās 40. Tos nekavējoties atlaida. Pārējiem savāca telefonus. 22. augustā karavīri apstājās pie Ukrainas robežas. 23. augustā desantniekus pacēla pēc trauksmes... Mācībās sākās naktī uz 25. augustu. Karavīrus nosūtīja 70 km tālā braucienā. Pēc tam sakari ar viņiem pārtrūka."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": Nevienu.

Kas zināms no citiem avotiem: Šī sižeta daļa detalizēti pārstāsta rakstu no Krievijas opozīcijas izdevuma "Novaja Gazeta", kas 2014. gadā veica paši savu pētījumu. Tiesa, gan tas par 40 cilvēkiem, kas atteikušies braukt, gan par citām sakritībām, rakstā tiek attiecināts nevis uz 76. Pleskavas divīziju, bet citu karaspēka daļu, proti, 98. desanta divīzijas 331. pulku, kas bāzējas Kostromā un Ivanovā.

Ziņas par to, ka Ukrainas austrumos cīnās tieši Pleskavas divīzijas apakšvienības, ir figurējušas gan krievu, gan ukraiņu medijos, taču tās parādījās 20. augustā, kas ir agrāk nekā pēc "Melu teorijas" versijas, saskaņā ar kuru Pleskavas divīzija šķersojusi robežu ar Ukrainu 25. augustā.

2. Par iznīcināto un pazudušo divīziju

Citāti no "Melu teorijas": "Dienēt tur bija katra kārtīga krievu armijnieka lepnums un gods. Taču 2014. gadā Pleskavas divīzija pēkšņi pazuda. Lai to noslēptu, Krievijas propagandisti sāka grandiozu melu kampaņu..."

"Ukraiņi bija izšāvuši īpaši iedarbīgu raķeti, kas aptvēra četrus hektārus. Faktiski 400 cilvēku iznīcināšanai pietika ar diviem šāviņiem." (Tā ir vienīgā reize sižetā, kad pieminēts vismaz aptuvens bojā gājušo skaits.)

"Krievijas armijai šī bija graujoša neveiksme, jo visi lielākie opozīcijas mediji pieslēdzās Pleskavas divīzijas bojāejas atspoguļošanai."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": nevienu, taču, skanot pēdējam citātam, tiek demonstrēti ziņu izlaiduma kadri no opozīcijas telekanāla "Dožģ". 

Kas zināms no citiem avotiem: Izvilkums no "Dožģ" ziņām, kas parādīts "Melu teorijas" programmā, vispār nav saistīts ar Pleskavas divīziju. Tas ir par deviņiem krievu desantniekiem no Kostromas 98. divīzijas, kas nonākuši ukraiņu gūstā. 

Kas attiecas uz Pleskavas divīziju un tās bojāeju - pateicoties medijiem pieejamiem dokumentiem, drošticami var runāt tikai par vienu armijas apakšvienību - 1. rotu (70-90 cilvēku) - kas gandrīz pilnībā gājusi bojā. (Skatīt, piemēram, rakstus neatkarīgajā Pleskavas izdevumā "Pleskavas Guberņa", kā arī britu "The Guardian".)

Kopumā, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no Pleskavas divīzijas uz Ukrainas robežu "mācībās" varētu būt nosūtīti no 1000 līdz 2000 karavīru (sk., piemēram, publikācijas "Novaja Gazeta" un portālā "RBK".)

Vēlāk Ukrainas mediji ziņoja Ukrainas izlūkdienestu aprēķinus: Pleskavas desantnieku vidū tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēku un vēl 200 tika ievainoti. Šie dati aptuveni saskan ar Pleskavas opozīcijas deputāta Ļeva Šlosberga aprēķiniem (viņam par 70-90 desantnieku nāvi, paturot anonimitāti, paziņojuši paši 1. rotas karavīri).

Jāatzīmē, ka 2014. gada augusta beigas bija karstāko cīņu laiks par Ilovajskas pilsētu. Saskaņā ar oficiāliem ukraiņu puses aprēķiniem, toreiz valsts teritorijā ienāca vairāki tūkstoši krievu karavīru. Ukrainas medijos tika minēti skaitļi no 3,5 līdz vairāk nekā 4 tūkstošiem cilvēku. Skaidrs, ka Pleskavas desantnieki bija tikai daļa no viņiem. 

3. Par gūstā kritušajiem

Citāts no "Melu teorijas": "Dažiem mācības beidzās gūstā. Ukrainas televīzijās parādījās kadri ar gūstā saņemtiem karavīriem. Tie ir tie, kuriem paveicās." Vienlaikus tiek demonstrētas fotogrāfijas ar it kā gūstā kritušajiem Pleskavas karavīriem.

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": tiek minēta Ukrainas TV, taču netiek norādīts ne kanāls, ne programma.

Kas zināms no citiem avotiem: fotogrāfijas savulaik publicētas Ukrainas ziņu portālā. Fotogrāfijās patiešām ir Pleskavas desantnieki, taču gūstā krita nevis viņi, bet gan viņu dokumenti.

2014. gada 21. augustā Ukrainas mediji ziņoja, ka dienu iepriekš pārņemts krievu BMD-2 bruņu transportlīdzeklis bez apkalpes, taču ar karavīru dokumentiem (pasēm, apdrošināšanas polisēm, utt.). Kopumā dokumentos figurē 60 vārdi. Dokumentu saturs liek domāt, ka tie piederējuši 76. Pleskavas divīzijas 1. rotas karavīriem.

Ar viņu vārdiem ir izdevies atrast kontus sociālajos tīklos un dažos gadījumos pat sazināties ar šo karavīru radiniekiem, kuri apstiprinājuši: tie patiešām ir Pleskavas divīzijas karavīri, kurus 2014. gada augusta vidū nosūtīja uz mācībām pie Rostovas un acīmredzot arī tālāk uz Ukrainu (šīs fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem arī parādītas "Melu teorijā"). 

Tomēr par to, ka kāds no Pleskavas divīzijas karavīriem būtu nonācis gūstā, nav nekādu ziņu. 

Par dokumentiem

Citāts no "Melu teorijas": "Ukrainas rīcībā nonāca arī pilns divīzijā dienošo saraksts. Pēc tā arī izskaitļoja bojāgājušos."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": nevienu. 

Kas zināms no citiem avotiem:

Pirmais par Pleskavas desantnieku klātbūtni Ukrainā ziņoja TV kanāla "Inter" žurnālists Romāns Bočkala. Taču runa tur bija nevis par "pilnu divīzijā dienošo sarakstu", bet gan par divīzijas 1. rotas sastāva vakara pārbaužu un izrakstīšanas žurnālu. Kopumā šajā sarakstā ir 60 vārdu.

Cilvēki, kas no sarakstā minētajiem ir gājuši bojā, ir noteikti tikai daļēji. Drīz vien netālu no Pleskavas, Vibuti ciemā tika atklātas divas kapavietas ar vārdiem, kas norādīti dokumentos. Drīz vien parādījās arī vēl viens - trešais - kaps karavīram, kura vārds bija atrodams dokumentos. 

Vēlāk citās Krievijas pilsētās tika atklāti vēl vairāki Pleskavas divīzijas karavīru kapi, kuros apglabāti cilvēki ar vārdiem, kas minēti uzietajos dokumentos. 

Secinājumi

Protams, pastāv pierādījumi, ka Krievijas armijas apakšvienības bija klātesošas Ukrainas austrumos 2014. gadā. Par to ir tik daudz un tik pārliecinoši pierādījumi, ka par šo Kremļa noliegto karavīru klātbūtni praktiski nav šaubu. 

Protams, Krievijas propaganda no sākuma šo klātbūtni noliedza, taču pēc gūstekņu saņemšanas paziņoja, ka tie ir "atpūtnieki".

Taču skaidrs, ka nav pareizu vai nepareizu melu.

Un skaidrs, ka "Melu teorijas" autori, kuri uzstādījuši sev mērķi "atmaskot nepatiesību" un ziņojuši par divīzijas bojāeju un tās pārpalikumu paņemšanu gūstā, arī nerunā patiesību. 

Raidījuma veidotāju atbilde

Sižeta autors Ansis Pūpols par izdomātajiem gūstekņiem no Pleskavas divīzijas neatbildēja neko.

Par to, ka, lai aprakstītu Pleskavas divīzijas ieiešanu Ukrainā, tika izmantoti Krievijas mediju materiāli par pavisam citu divīziju: "Ukrainas un Krievijas portāli arī detalizēti snieguši ziņojumus par to, kā Krievijas karavīri nonāca Ukrainā. Un šis stāsts ir attiecināts uz Pleskavas divīziju."

Par "zaudēto", "zudušo" un "iznīcināto" Pleskavas divīziju: "Virknē Ukrainas un Krievijas portālu, aprakstot notikumus Austrumukrainā 2014.gada augustā, lietots apzīmējums - Pleskavas divīzijas iznīcināšana, neprecizējot, par cik lielu šīs vienības daļu ir runa. Vairākos portālos šis apzīmējums iekļauts virsrakstā, kā arī izteikts apgalvojums - iznīcināta pilnībā. Ir iespējams, ka šie portāli pārspīlē, tieši tādēļ savā raidījumā mēs atturējāmies no precizējuma, vai iznīcināta ir visa divīzija pilnībā vai rota, vai divas rotas."

* Pārpublicēts no lsm.lv

Seko mums