Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām uz sarunu galda starp tā dēvētajām „latviešu partijām” un Saskaņas centru (SC) var atgriezties jau pirms gada neformāli apspriestais kompromisa formulējums, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu, paverot Saskaņai ceļu uz valdību. Vairāki kompromisa apspriešanā iesaistītie Pietiek to raksturojuši kā principu „okupācija bija, okupantu nav”. Tāpat kā pirms gada, arī šoreiz runa varētu būt par konkrētu formulējumu iekļaušanu valdības deklarācijā un, iespējams, arī koalīcijas līgumā, paredzot apņemšanās gan no SC, gan „latviešu partijām”.

Tas, vai vēsturiskā vienošanās gaidāma, lielā mērā būs atkarīgs no Zatlera reformu partijas (ZRP), jo citas tā dēvētās „latviešu partijas” Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), spriežot pēc to politiķu izteikumiem, nerausies uzņemties atbildību un risku būt pirmajiem, kas izveido valdību ar SC.

Kāds ar ZRP saistīts avots, kuram varētu būt liela ietekme uz partijas pēcvēlēšanu taktikas izvēli, Pietiek neoficiāli atzina, ka ir liela vēlme izveidot plašu koalīciju, kurai būtu konstitucionālais vairākums Saeimā (vismaz 67 deputātu balsis). Tas ļautu veikt izmaiņas Satversmē, nākot ar vērienīgām reformām, kādas sola eksprezidenta Valda Zatlera jaunā partija. Runa ir par koalīciju starp ZRP, Vienotību un SC.

„Ja Zatlera reformu partija vēlas nopietnas konstitucionālās izmaiņas, tad jāņem Saskaņas centrs,” uzsvēra ar ZRP saistītais avots, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās nākt klajā ar oficiāliem viedokļiem. Šonedēļ Rīgas ielās redzamajos priekšvēlēšanu plakātos ZRP sola vēlētājiem panākt, lai Valsts prezidentu vēl tauta, nevis Saeimas deputāti kā līdz šim, un tā varētu būt tikai viena no politiskajām reformām, ar kuru sevi vēlas pieteikt eksprezidenta partija.

Pirms gada SC bija tuvu nonākšanai valdībā, kad tā līderis Jānis Urbanovičs ar vēlēšanās uzvarējušās Vienotības premjera kandidātu Valdi Dombrovski Rīgas pilī neformāli apsprieda kompromisu, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu. Toreiz Urbanovičs „neitrālajā teritorijā” – Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča kabinetā – ieradies ar jau sagatavotu aptuveni A4 lapas puses apjoma izklāstu. Neviena no sarunu pusēm šo vēsturisko papīra lapu neesot saglabājusi, tomēr Urbanoviča izklāstā teksta saturu varot ietilpināt atziņā, ka „okupācija bija, okupantu nav”.

Šādam gadu vecā kompromisa varianta traktējumam piekrīt arī Rinkēvičs un Vienotības pārstāvis Pēteris Viņķelis, kurš Urbanoviča papīru izlasījis, kad ar to no Rīgas pils atgriezies premjers. Rinkēvičam atmiņā palicis, ka Dombrovskis šo SC piedāvājumu atzinis par „cienījamu un apspriešanas vērtu”. Viņķelim turpretī radies iespaids, ka vārds „okupācija” tajā bijis pieminēts „kuslā formā, uz ātru roku iemudžināts”. Vienotība izvēlējās šo piedāvājumu noraidīt, pieprasot no SC skaidrus formulējumus.

Skaidrojot tēzi „okupācija bija, okupantu nav”, Urbanovičs apgalvo, ka SC nav problēmu ar okupācijas fakta un Latvijas Republikas valstiskās pēctecības atzīšanu, cita lieta, ka Saskaņai ir bažas – sekas okupācijas tēmas cilāšanai ir okupantu meklēšana Latvijas sabiedrībā, bet tas nozīmē diskomfortu un apdraudējumu SC vēlētājiem. „Mēs nenoliedzam, ka 1991. gadā turpinājās 1918. gada Latvijas Republika, mēs esam zvērējuši uz Satversmes un mēs esam Latvijas Republikā reģistrējusies politiskā partija, līdz ar to mēs atzīstam šīs valsts juridisko ietvaru. Bet kāpēc cilāt okupācijas tēmu? Lai kādus sauktu par okupantiem? Nevajag mūsu vēlētājus biedēt ar deokupāciju. Okupācija bija, okupantu nav,” saka Urbanovičs. SC varot runāt par valsts kontinuitāti, bet ne par tēmām, kas palīdzētu šķelt sabiedrību, tajā meklējot okupantus.

No tā dēvēto „latviešu partiju” pārstāvjiem – ZRP un Vienotības – neformāli izskan: ja valdības koalīcija tiešām tiktu veidota kopā ar SC, valdības deklarācijā varētu atrunāt, ka deokupācija ir pabeigta līdz ar Padomju armijas izvešanu, tāpat netiks cilāts nepilsoņu valstspiederības jautājums un netiks sašaurināts viņu tiesības. Tomēr Urbanovičs neslēpj, ka Vienotības premjers Dombrovskis ar viņu neuztur nekādus kontaktus, kas politikā būtu liels priekšnoteikums sadarbības iespējamībai. Savukārt noprotams, ka neformāli kontakti starp ZRP un SC pastāv. Arī vēsturiskā saruna starp Dombrovski un Urbanoviču Rīgas pilī pirms gada notikusi pēc tam, kad Zatlera kancelejas vadītājs SC līderim uzdevis jautājumu, vai SC ar Dombrovski savā starpā runā, un izdzirdējis, ka ne. Urbanovičs saka – kopš tā laika nekas nav mainījies.

Šo tēzi „okupācija bija, okupantu nav” Urbanovičs, iespējams, nedaudz citādā variācijā esot dzirdējis no Zatlera, kad tas vasaras sākumā prezidenta pārvēlēšanas kampaņas laikā bijis pie SC frakcijas. „Zatlers ir īso tēžu čempions,” saka Urbanovičs, ar to norādīdams, ka ir atvērts eksprezidenta piedāvājumam, ja tāds nāks pēc vēlēšanām. Tieši uz ZRP Urbanovičs raugās kā uz jaunu politisko spēlētāju, ar kuru pie sarunu galda varētu panākt kompromisu, kas ļautu sadarboties, ja Zatlers uz to izšķirtos. „Pagaidām Zatlera reformu partija ir sev ielikusi vairākas durvis, viņi ir ļoti modīgi, vēlētājiem sakot - „pie mums jūs atradīsiet visu – kā supermārketā”. Es vēl aizvien nezinu, kas ir Zatlers un,kas tā viņam ir par blici. Slava Dombrovskis un Viktors Makarovs ir vienas durvis, es gribētu zināt, kas ir citas durvis,” saka Urbanovičs. Runa ir par ZRP valdes locekļiem ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski un politologu Viktoru Makarovu, kuri pārstāv jauno, integrēto krievu paaudzi un kuriem ir labas saites ar SC. Vjačeslavs Dombrovskis ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) labs draugs, savukārt Makarovs aktīvi sadarbojies ar Urbanoviča vadīto Baltijas forumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...