Iesaki rakstu: 
Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie kopumā bija aktīvāki nekā latvieši (atšķirībā no Saeimas vēlēšanām parasti), un (2) apmēram 15% latviešu nobalsoja par Ušakovu, padarot "Saskaņas"/GKR apvienību par trešo populārāko latviešu izvēli pēc VL-TB/LNNK un "Vienotības". "Saskaņa" 2013. gadā būtu pārvarējusi 5% barjeru un tikusi RD pat tikai ar latviešu balsīm.
Lūk, un Ušakova uzvara tiešām bija episka - viņš ieguva 38 vietas RD, kamēr "Vienotība" un VL-TB/LNNK kopā - tikai 22. Tātad, lai iegūtu vairākumu arī nākamajā RD sasaukumā, Ušakovam ir jānotur vismaz viena no šīm frontēm - (1) vai nu krievvalodīgo aktivitātei atkal jābūt augstākai nekā latviešu; (2) vai nu atkal 10-15% latviešu nobalso par Ušakovu.
Ja "Saskaņa" izpilda tikai vienu no šiem diviem uzdevumiem, Ušakovs atkal ir mērs. Saskaņieši, protams, var vēlreiz uzvarēt tikpat graujoši kā iepriekšējās vēlēšanās, ja realizējas abi šie priekšnosacījumi.
Savukārt t.s. latviskajām partijām der tikai uzvara abās divās frontēs - gan jāpanāk lielāka latviešu mobilitāte, gan arī jāpanāk, lai latvieši ievērojami mazāk nobalsotu par "Saskaņu" nekā 2013. gadā.
Protams, visam vēl klāt nāk trešais nosacījums, kas ir vairāk atkarīgs no nejaušības - jānotiek tā, lai zem 5% barjeras paliek ļoti maz balsu (kas arī, ļoti iespējams, tā nebūs).
Lūk, citiem vārdiem, Ušakovs, tēlaini izsakoties, ir kā saimnieks aplenkumā esošai pilij, ko apjož trīs mūri:
1. Vispirms jānotur pirmais mūris - lielāka krievvalodīgo mobilitāte vēlēšanās;
2. Nesanāca? Tas nekas, jo ir otrais mūris - jānotur ievērojamas latviešu daļas atbalsts;
3. Nesanāca arī tas? Nekas - jāpaļaujas, ka daudzu latviešu balsis paliks aiz barjeras.
4. Ja nesanāk arī tas, tad pils ir ieņemta un Ušakovs vairs nav mērs.
Neesmu speciālists, bet militārie vēsturnieki varētu piekrist, ka ieņemt ar trim mūriem apjoztu cietoksni ir samērā grūts uzdevums. Pirms artilērijas izgudrošanas, protams.
Un galu galā - ja vienkāršoti pieņem, ka varbūtība sagraut katru no šiem trim mūriem ir 50%:50%, tad varbūtība sagraut visus trīs šos mūrus (un līdz ar to mainīt RD varu) ir tieši 12,5%.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.