Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties no nomas automašīnām, valsts gadā varētu ietaupīt miljonu“ http://ej.uz/skaties-lv; „Saeimas komisija: Daļa no valsts institūcijām varētu atteikties no savu autoparku veidošanas“ http://ej.uz/diena-lv; „Deputātu ziņojums: Valsts iestādes ietaupītu miljonu gadā, ja automašīnu nomu aizstātu ar to iegādi“ http://ej.uz/financenet-lv un citi.

Visās šajās un līdzīgajās publikācijās ir viennozīmīgs ziņojums – valsts pārvaldes institūcijām jāizmanto Saeimas autobāzes autoparks. Vai tas patiešām ir lētāk?

Visiem zināms, ka tirgus ekonomikā viens no faktoriem, kas ļauj strādāt efektīvi, ir konkurence. Jautājums, vai, lobējot vienu konkrētu pakalpojuma sniedzēju – šajā gadījumā Saeimas autobāzi, ir iespēja saglabāt konkurētspējīgu cenu? Visticamāk, ka ne. Un to jau apliecina medijos pieejamā informācija - 2017. gada sākumā Saeimas autobāzē bija reģistrētas 73 automašīnas un tika nodarbināti 126 cilvēki, tostarp 77 autovadītāji. 2016. gada Saeimas autobāzes budžetu veidoja 2,2 miljoni eiro, iekļaujot darbaspēka izmaksas.

Jautājums, kuram ir izdevīgi lobēt institūciju, kas nestrādā pēc tirgus principiem? Vai kāds no privātā kapitāla uzņēmumiem varētu atļauties turēt štatā 4 apkopējus, kuru atalgojums pārsniedz 1000 eiro mēnesī, divus ēdināšanas pakalpojumu speciālistus, medicīnas speciālistu, 8 dežurantus un citus, lai kopumā apkalpotu tikai 73 automašīnas (dati no http://www.saeima.lv/at_12/darbin/autobaze.pdf)?

Salīdzinājumam šeit jāmin, ka profesionālos autoparku vadības uzņēmumos un privātā kapitāla uzņēmumos līdzvērtīgu automašīnu parku pilnībā spēj apkalpot vien pāris cilvēku. Savukārt Saeimas autobāzē parka apkalpošanā strādā ap 40 darbiniekiem.

Tirgus ekonomikā visu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Es aicinu uz atklātu konkursu, kur, pieņemot, ka Saeimas autobāze ir līdzvērtīgs tirgus dalībnieks, ir jāiesniedz savs finanšu piedāvājums un jāpierāda sava konkurētspēja. Mākslīgi uzturētā institūcija beidzot ir jāpielīdzina tirgū esošajiem spēlētājiem, nepiešķirot prioritātes, jo viens no uzdevumiem ir pēc iespējas efektīvāk uzturēt valsts pārvaldi, jo darām mēs to par visu Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

Un vēl! Nejauksim bumbierus ar āboliem! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas veiktajā analīzē secināts, ka vienas automašīnas noma sešu gadu laikā izmaksā dārgāk - 35 760 eiro, savukārt iegāde kopā ar uzturēšanas izdevumiem 27 942 eiro. Tikai kas ir iekļauts šajās izmaksās? Nomas konkursos parasti tiek pieprasīts visplašākais pakalpojumu klāsts – no apdrošināšanas bez paša riska, visa veida remontiem, apkopēm un beidzot ar aizvietošanas auto remontu gadījumos. Pērkot auto, daudz kas no iepriekš minētā netiek iekļauts un līdz ar to arī izmaksās netiek ieskaitīts. Turklāt automašīnas ilgtermiņa nomas periods parasti tiek izvēlēts 3 gadi, attiecīgi tiek salīdzināta noma 2 reizes pa trīs gadiem (t.i. vienmēr jauns auto) ar sešgadīgu auto.

Esmu pārliecināts, ka, izvērtējot abus variantus – auto iegādi un ilgtermiņa nomu pie vienādiem nosacījumiem, šis teorētiskais miljona ietaupījums pazudīs vai pārvērtīsies par zaudējumiem. Lai valsts pārvalde samazinātu autoparka izmaksas, tad, pirmkārt, brīvā konkurencē jāizvēlas ekonomiski auto, balstot aprēķinu uz TCO (total cost of ownership) jeb auto dzīves cikla izmaksu aprēķinu, otrkārt, jāizskauž nelietderīgas auto dīkstāves un nepamatotas prasības „ja nu kādreiz noder“.

Aicinu ievērot konkurences principu saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma nodrošināšanai. Pakalpojums ir jānodrošina par iespējami zemāko cenu neatkarīgi no tā, vai to dara valsts pārvaldes institūcija vai privātais uzņēmējs – šajā gadījumā Saeimas autobāze vai jebkurš no ilgtermiņa auto nomas pakalpojumu sniedzējiem. Jo par to maksājam mēs, Latvijas nodokļu maksātāji!

* Sixt vadītājs Baltijas valstīs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...