Iesaki rakstu: 
Ko par ekonomikas ministra Arta Kampara spējām gada laikā astoņiem sava uzņēmuma darbiniekiem kopā algās oficiāli samaksāt nepilnus 16 tūkstošus latu vai vidēji 165 latus mēnesī saka pazīstami uzņēmēji? „Katru jau vada viņa sirds balss,” – šāds bija pieklājīgākais no aptaujāto uzņēmēju viedokļiem.
Andris Jansons, uzņēmuma Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs: „Smieklīgi. Šāds precedents ārzemju partneriem liek ļoti nopietni pārdomāt, cik mēs esam nopietni un ilgtspējīgi partneri. Tas nav labs signāls. Es no vienas puses saprotu, kādēļ uzņēmēji maksā minimālās algas un vēl zemākas, ir grūti. Bet, ja tas ir vienkārši viens no tūkstošiem uzņēmēju, tad tā ir viena lieta. Cita, ja tas ir ministrs. Tas nav labs paraugs citiem uzņēmējiem. Ministram vajadzētu rādīt labākās prakses piemēru.”
Agita Hauka, Zemnieku saeimas vadītāja, mikrouzņēmuma īpašniece: „Var jau būt, ka tas uzņēmums neko nedara un tur nav nekāda apgrozījuma un nav arī peļņas, tad jau nav no kā maksāt. Bet, ja uzņēmumam ir liels apgrozījums un vēl peļņa, bet viņš atļaujas maksāt darbiniekiem pat zem minimālās algas, tad tāds īpašnieks ir jāšauj nost. Bet, cik var spriest pēc oficiālās informācijas, Artis Kampars pats prot dzīvot no ļoti niecīgiem ienākumiem, varbūt viņš iedomājas, ka arī viņa darbinieki tā prot.”
Andris Vanags, uzņēmuma Sakret direktors: „Ir skaidrs, ka tad, ja esi ministrs, uz tevi skatās 250 reizes vairāk nekā tad, ja esi vienkārši uzņēmējs. Ja tur viss ir tīrs un ar nodokļiem viss kārtībā, tad jau nav kur piesieties. Ja viņš spēj ar šādām algām piesaistīt kvalificētus darbiniekus, cepuri nost...”
Aiva Vīksna, biedrības Līdere un mentoringa progammas vadītāja: „Tas, kādas algas maksā un kāda ir attieksme pret darbiniekiem, ir atkarīgs no audzināšanas., Es, piemēram, nevarētu saņemt pelņu un maksāt darbiniekiem minimālo algu. Es domāju, ka starptautiski mēs nevienu ar šādu gadījumu nepārsteigsim. Latvija jau ir nodemonstrējusi savu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Kā mentoringa programmas vadītāja zinu, ka man ir jārāda vislabākais piemērs, taču man darbinieki ir pirmā vietā tādēļ, ka esmu tā audzināta. Varbūt citi uzņēmēji ir audzināti savādāk. Katru jau vada viņa sirds balss.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
